Ķīnas ekonomikā ilgi saglabājās primitīvās saimniecības formas, to skaitā medības un zveja.
Par medību ievērojamu lomu saimniecībā liecina daudzie Aņjanas izrakumos atrastie savvaļas dzīvnieku kauli. Pārtikas sagādē tai pašā laikā savu nozīmi saglabāja arī zvejniecība. Daudzu zīlēšanas kauliņu uzrakstos ir minēts, ka “valdnieks ķer zivis”.
Taču nav pieņemams dažu zinātnieku apgalvojums, ka medības uz zveja šai laikā bija saimniecība svarīgākās nozares. Patiesība šos visai primitīvos saimniecības veidus jau lielā mērā bija izspiedusi lauksaimniecība, galvenokārt zemkopība, lopkopība.
…
