Автор:
Оценка:
Опубликованно: 10.12.2012.
Язык: Латышский
Уровень: Основная школа
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Презентация 'Akmeņogles', 1.
  • Презентация 'Akmeņogles', 2.
  • Презентация 'Akmeņogles', 3.
  • Презентация 'Akmeņogles', 4.
  • Презентация 'Akmeņogles', 5.
  • Презентация 'Akmeņogles', 6.
  • Презентация 'Akmeņogles', 7.
  • Презентация 'Akmeņogles', 8.
  • Презентация 'Akmeņogles', 9.
  • Презентация 'Akmeņogles', 10.
  • Презентация 'Akmeņogles', 11.
  • Презентация 'Akmeņogles', 12.
  • Презентация 'Akmeņogles', 13.
  • Презентация 'Akmeņogles', 14.
  • Презентация 'Akmeņogles', 15.
  • Презентация 'Akmeņogles', 16.
  • Презентация 'Akmeņogles', 17.
  • Презентация 'Akmeņogles', 18.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  Mērķis un uzdevumi   
  Kas ir akmeņogles   
  Akmeņogļu veidošanās   
  Akmeņogļu ķīmiskais sastāvs   
  No akmeņoglēm iegūst   
  Akmeņogļu veidi   
  Klasifikācija   
  Izmanto   
Фрагмент работы

Akmeņogļu veidi
Brūnogles (lignīts, degakmens, degslāneklis). Satur daudz ūdens un samērā maz oglekļa. Dod samērā nedaudz siltuma.
Akmeņogles (subbituminozās akmeņogles, bituminozās akmeņogles). Labs kurināmais. Veidojas no brūnoglēm ap 3 km dziļumā.
Antracīts. Satur līdz 96% oglekļa. Dod sevišķi daudz siltuma, taču grūti uzliesmo. Veidojas līdz 6 km dziļumā. Vērtīga ķīmiskā izejviela.
Grafīts. Praktiski tīrs ogleklis. Kā kurināmais nav derīgs, taču ir plašs pielietojums tehnikā.

Klasifikācija
Izšķir trīs ģenētiskās grupas:
Humolītu grupas ogles veidojušās no augstākiem sauszemes augiem.
Sapropelītu grupa - no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem, kas sakrājušies lagūnu un ezeru dūņās.
Sapropelītu grupu, saprohumolītu grupa - gan no augstākiem, gan zemākiem augiem. Sapropelītu ogles parasti veido starpslāņus un lēcas starp humolītu oglēm.

Izmanto
Par kurināmo
Koksa iegūšanai (Koksu izmanto par reducētāju citu vielu iegūšanai metalurģijā)
Aromātisko ogļūdeņražu ieguvē

Коментарий автора
Atlants