-
Kredītiestāžu nodrošinātā finansējuma nozīme mūsdienu tautsaimniecībā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Banku sistēma | 5 |
1.1. | Komercbanku nozīme | 5 |
1.2. | Centrālās bankas loma | 7 |
2. | Kreditēšana | 10 |
2.1. | Finansējuma veidi uzņēmējdarbībai | 11 |
2.2. | Banku finansējums komercdarbībai | 16 |
2.3. | Kredīti privātpersonām | 18 |
Secinājumi un priekšlikumi | 20 | |
Izmantotā literatūra un avoti | 22 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Kredītiestāžu finansēšanas nosacījumus ievērojami ietek¬ mējusi pašreizējā krīze. Kredītiestāžu un valstu finanšu ciešo saikņu rezultātā, kā arī nenoteiktības attiecībā uz aktīvu kvalitāti un dažu kredītiestāžu uzņēmējdarbības modeļa ilgtspēju rezultātā joprojām tiek kavēta kreditē¬ šanas un starpbanku tirgu darbība. Kredītiestādes uz šo situāciju reaģējušas, veicot izmaiņas to finansējuma struk¬ tūrā un aktīvu portfeļos.
2. Ierosināto informācijas atklāšanas noteikumu mērķis ir novērst to, ka kredītiestādes ietekmē slikta reputācija, un tāpēc nekādā veidā nevajadzētu atklāt informāciju par centrālo banku operācijām.
3. Tirgus caurredzamība veicina asimetriskas informācijas problēmas risināšanu. Lai tirgus dalībniekiem būtu iespēja labāk nošķirt riska profilus saistībā ar apgrūtinājumu, ir nepieciešama skaidra, vienkārša un viegli salīdzināma informācija.
4. Nacionālo uzraudzības iestāžu veiktajai aktīvu apgrūtinā¬ jumu uzraudzībai jāattiecas uz apgrūtinātiem aktīviem un neapgrūtinātiem, bet apgrūtināmiem aktīviem, kā arī apgrūtinājuma avotiem un kredītiestāžu izstrādāto poli¬ tiku un ārkārtas situāciju plāniem.
5. Riska pārvaldības politikas ieviešana attiecībā uz aktīvu apgrūtinājumu ir būtiska, lai nodrošinātu, ka kredītie¬ stādes ievēro pašu noteiktos apgrūtinājuma līmeņus un tādējādi var labāk risināt iespējamās stresa situācijas.
6. Nacionālo uzraudzības iestāžu veiktā kredītiestāžu finan¬ sēšanas risku uzraudzība un izvērtēšana un finansēšanas riska pārvaldība ir būtiska, lai vērtētu iestādes spēju pildīt tās finansēšanas plānus un lai samazinātu atkarību no valsts sektora finansēšanas avotiem. Līdzīgi, nacionālo uzraudzības iestāžu veiktā uzraudzība attiecībā uz inova¬ tīvu instrumentu izmantošanu nenodrošinātu noguldīju¬ miem līdzīgu finanšu instrumentu piedāvāšanu var veicināt risku savlaicīgu atklāšanu, ļaujot vajadzības gadī¬ jumā veikt turpmākas uzraudzības darbības.
…
Katra valsts savas teritorijas ietvaros izveido ekonomiski funkcionēt spējīgu saimniecības sistēmu kopumā, veidojot savas valsts tautsaimniecību. Valsts tautsaimniecība sevī ietver visa veida gala preču saražošana un pakalpojumu sniegšana, apvienojot trīs svarīgus tirgus un citus tautsaimniecības sistēmā ietilpstošos objektus. Par galvenajiem finanšu tirgus dalībniekiem tiek uzskatītas kredītiestādes, no kurām vislielāko īpatsvaru veido bankas. Varētu pat apgalvot, ka 21.gadsimtā bankas ir galvenais finanšu tirgus centrs, kas regulē, stimulē, apgrūtina un piedāvā dažādus pakalpojumus tautsaimniecību tirgus starpniekiem-mājsaimniecībām, uzņēmumiem, ārzemniekiem. Darba mērķis ir pētīt bankas kā finanšu starpniekus, kuri pilda svarīgu funkciju nodrošinot naudas resursu pārdali starp nozarēm un reģioniem ne tikai nacionālajā, bet arī starptautiskajā līmenī. Šo funkciju sekmīgi var pildīt tikai attīstīt banku sistēmu...