No brīža, kad Ādama mīļotā Ieva padevās čūskas vilinājumam, kāri iekožoties sulīgi saldajā ābolā, it viss, kas līdz šim šķita īsts un patiess, sagriezās kājām gaisā. Gluži kā virpuļojošā karuselī, mirklī pārsprāgstot kā caurspīdīgs un tukšs ziepju burbulis...,un cilvēkam atlika tikai viena iespēja- domāt. Domāt tāpēc, lai izdzīvotu, pastāvētu un nepazustu nākotnei.
Domāt un spriest ir galvenais, uz ko vedina Imanuels Kants. Tāpēc no visām piedāvātajām referātu tēmām es izvēlējos rakstīt par, manuprāt, vienu no interesantākajām un spilgtākajām personībām filozofijas un sabiedrības vēsturē - Imanuelu Kantu, vācu filozofu un zinātnieku, vācu klasiskā ideālisma ciltstēvu, vienu no pašiem nozīmīgākajiem Eiropas filozofiem.
„Man ir bijusi tā laime pazīt filozofu. Pusmūžā viņam piemita jaunekļa dzīvesprieks; es ticu, ka viņš to saglabāja arī kā vecs vīrs. Viņa platā piere, kas kā radīta domāšanai, bija nemainīga mundruma un prieka vieta.…
