Eduards Veidenbaums ir bijis cilvēks ar spožu dzejnieka likteni. Viņa dzīves laikā netika izdots neviens no viņa dzejoļiem, bet viņa dzejoļi tomēr bija populāri, jo ceļoja no cilvēka pie cilvēka rakstu veidā.
E.Veidenbaums ir dzīvojis deviņpadsmitā gadsimta astoņdesmitajos gados, kas bija pārmaiņu laiks, tās bija pārmaiņas cilvēku domāšanā. Jauno laiku domas virzīja Jaunā strāva, kuras neformālais līderis arī bija E.Veidenbaums. Jaunais dzejnieks piederēja pie tā saucamās zaudētās paaudzes, kas atradās jauno ideju pierādījumu meklējumos, kas nespēja samierināties ar veco un tiecās ar savu radošo darbību izmainīt pasauli, atvērt cilvēkiem acis, lai tie spētu ieraudzīt reālo dzīvi, šī vēlēšanās parādās E.Veidenbauma dzejas rindās:
„Un ārprātīgie ir ceturtā suga,
Diemžēl, ka viņu tik visai nedaudz, -
Pie sirds kam ķeras šī bēdu luga,
Kas muļķus pie gaismas, pie brīvības sauc.”…
