Diktatoru nākšana pie varas Vācijā un Itālijā radīja agresijas draudus. Lielbritānija un Francija neizmantoja iespēju novērst Vācijas centienus neievērot Versaļas miera līguma noteikumus. 1938. gadā Minhenē šīs valstis turpināja nomierināšanas politiku un piekrita Čehoslovākijas sadalei. 1939. gadā Hitlers noslēdza paktu ar PSRS un sadalīja Austrumeiropu. Tam sekoja iebrukums Polijā, sākās Otrais pasaules karš.
1940. gadā vācieši ātri ieņēma Rietumeiropu. Pretoties turpināja tikai Lielbritānija. Kaut arī Lielbritāniju okupēt neizdevās, Hitlers nolēma uzbrukt PSRS. Pēc padomju karaspēka uzvaras Ziemeļāfrikā karā iestājās lūzums. Okupētajās zemēs vācieši īstenoja nežēlīgu rasistisku politiku.
Otrais pasaules karš bija vispostošākais pasaules vēsturē. Gāja bojā 50 miljoni cilvēku, tajā skaitā gan karavīri, gan civiliedzīvotāji. 10 miljoni cilvēku mira koncentrācijas nometnēs. Miljoniem cilvēku bija palikuši bez mājām, kļuvuši par bēgļiem. Pilsētas, rūpnīcas un saimniecības gulēja drupās. Pasaulei nācās pielikt daudz spēku, lai visu to atjaunotu.…
