-
Ģenētiski modificēta pārtika
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Kas ir gēnu inženierija? | 4 | |
| Gēnu inženierijas vēsture | 5 | |
| Ģenētiski modificētas pārtikas izmantošana | 6 | |
| Ģenētiski modificētas pārtikas un pārtikas piedevu ietekme uz cilvēka veselību un vidi | 7 | |
| Ģenētiski modificēta pārtika Latvijā | 9 | |
| Gēnu tehnoloģijas pielietojums – plusi un mīnusi | 9 | |
| Galvenie riski veselībai | 10 | |
| Kā notiek ģenētiskā modifikācija ? | 11 | |
| Interesanti fakti par ģenētisko modifikāciju | 11 | |
| Kas ir pārtikas piedevas ? | 12 | |
| Pārtikas piedevu ietekme uz veselību | 12 | |
| Kaitīgās e-piedevas | 13 | |
| Nobeigums | 13 | |
| Izmantotā literatūra | 14 |
Attīstoties ražošanai, palielinās arī uzņēmēju iespējas uzlabot produktu īpašības, piemēram, pievienojot pārtikai dažādas piedevas vai to ģenētiski modificējot, bet saimniecības un kosmētikas līdzekļiem pievienojot ķīmiskas vielas, tā radot patērētājam lielākas izvēles iespējas un padarot to lietošanu ērtāku.
Ķīmiskas vielas atrodas visos populārākajos produktos, tādēļ, izdarot izvēli. Ir svarīgi apzināties visus iespējamos riskus. Neskatoties uz maz pieejamo informāciju, patērētāji aizvien vairāk sāk domāt un satraukties par to, cik veselīgus, videi nekaitīgus produktus lieto ikdienā. Patērētājs sāk pievērst uzmanību arī produkta marķējumam un sastāvam, kas šifrētā veidā informē par produkta ražošanā izmantotajām izejvielām. Bet, ieraugot dažādus iepriekš neredzētus un neizprotamus apzīmējumus un svešvārdus, piemēram, E160a, nātrija laureāt/lauril sulfāts, pircējs var itin viegli apjukt, tā arī nesaņemot atbildes par sev vēlamā produkta sastāvu.
Iespējams, pie vainas ir informācijas trūkums, nezināšana vai ne ieinteresētība, kas dod iespēju ražotājam noklusēt kuras vielas tiek izmantotas produkta ražošanā, ja ir iespēja, ka tās kaitīgi ietekmēs cilvēka veselību un apkārtējo vidi.
1944. gadā amerikāņu Osvalds Everijs atklāja, ka cilvēka ģenētiskais materiāls sastāv no hromosomām un gēniem. Gēnu biotehnoloģijas saknes meklējams 1953. gadā, kad Džeimss Vatsons un Frensiss Kērks atšifrēja DNS struktūras. Savukārt 1966. gadā tika atšifrēts arī ģenētiskais kods. Kad 1977. gadā vācu biologs Karls Ilmenzejs apgalvoja, ka klonējis trīs peles, aizsākās ideja par zīdītāju klonēšanu, lai gan jau pirms 15 gadiem biologs Džons Gordons teicās esam klonējis vardi, izmantojot pieauguša īpatņa ģenētisko materiālu.
Aizsākās mēģinājumi klonēt zīdītājus, kas vainagojās panākumiem 1996. gadā, kad tika klonēta aita Dollija un pēc diviem gadiem cilvēku klonēšanu aizliedz 20 valstis. Kas attiecas uz ģenētiskajām manipulācijām, 1978. gadā tika dibināta pirmais biotehnoloģiju uzņēmums „Genetech”. Par pirmo gēnu inženierijas objektu tiek uzskatīta cilvēka zarnu trakta nūjiņa, kurā tika ievadīts svešs DNS materiāls. Kopš tā laika biotehnoloģijas, t.sk. arī gēnu inženierija strauji attīstījās – tika veidoti dažādi organismi, piemēram, īrusi, mikroorganismi, augi un dzīvnieki ar dažādām jaunām īpašībām.…
Attīstoties ražošanai, palielinās arī uzņēmēju iespējas uzlabot produktu īpašības, piemēram, pievienojot pārtikai dažādas piedevas vai to ģenētiski modificējot, bet saimniecības un kosmētikas līdzekļiem pievienojot ķīmiskas vielas, tā radot patērētājam lielākas izvēles iespējas un padarot to lietošanu ērtāku...
