1. Bērns kā miniatūrs pieaugušais.
• Bērnība ne vienmēr ir kā noteikts atšķirīgs dzīves periods.
• Maza atšķirība starp bērniem un pieaugušajiem. Tiklīdz bērns spēj iztikt bez mātes vai patstāvīga aprūpētāja, viņš tiek pieskaitīts pieaugušo sabiedrībai. Bērns tiek uztverts kā pieaugušais un no viņa gaida atbilstošas darbības. Bērni tiek ģērbti kā pieaugušie, tiek iesaistīti pieaugušo aktivitātēs, par pienākumu kļūst pieaugušo darbības veikšana.
Manas domas: man nepieņemams uzskats, jo steidzinot bērnus kļūt ātrāk pieaugušajiem, rodas konflikts starp bērna patieso uzvedību un to uzvedību, kuru no viņa gaida pieaugušo pasaule. Bērnam ir jādod iespēja izbaudīt savu bērnību, jo tas taču ir viens no skaistākajiem periodiem cilvēka mūžā.
