Otrs reliģiskais priekšstats bijis animisms. Nosaukums cēleies no vārda "anima" - gars. Tas ir priekšstats, ticība, ka jebkuri dabas parādīai un nedzīvai būtnei ir dvēsele, piemēram, akmenim, kokam, zibenim, u.c.
Vēl viens no senākajiem reliģiskajiem priekšstatiem ir fetišisms - maģisku spēju piedēvēšana objektiem. Tos mēdza karināt kaklā. Ļoti labs piemēŗs ir Villendorfas Venēra, kas simbolizēja auglību. Citi piemēri ir lāča ķepa, kas simbolizēja spēku. Lāča ķepa tika karināta kaklā, ja bija nepieciešams spēks kādā cīņā.
Pēdējais no senākajiem reliģiskajiem preikšstatiem ir senču kults. Tā bijusi ideja par to, ka mirušie pastāv paralēlā pasaulē. Šķiet, ka šo rituālu izmantojuši jau neandertālieši. Tie alā apbedījuši mirušos, gūldod tos embrija pozā. …
