Viena no Epiharma komēdijām satur parodiju uz Heraklīta dialektiku un tā mācību par vispārējām izmaiņām (viss tek, viss mainās). Komēdijas būtība tajā, ka parādnieks negrib atdot parādu kreditoram, balstoties uz to, ka viņi vairāk nav tie cilvēki, kādi bija iepriekš. Kreditors piekauj parādnieku un, kad parādnieks griežas ar prasību tiesā par piekaušanu, skaidro, ka piekautais un tas, kas griezies tiesā nav viena un tā pati persona.
Kādu uzskatu par dialektiku atspoguļo šī komēdija? Īsumā mēģiniet iztirzāt tās būtību, izmantojot filozofisko terminoloģiju?
Epiharma komēdija pamatā ir balstīta uz dialektikas mācību un tās galvenajām formām, kas raksturo visu lietu nepastāvību un nepārtrauktu mainību. …
