Privātās tiesības (ius privatum) regulē attiecības starp brīviem un vienlīdzīgiem indivīdiem. Personas saskaņo savu gribu un brīvi izvēlās attiecību saturu, formu un realizācijas veidus. Privātajās tiesībās pamatprincips ir – atļauts ir viss, kas nav aizliegts likumos. Privāto tiesību galvenais uzdevums ir veidot brīvas un nesaspiestas attiecības starp indivīdiem, kur neviens nav pakļauts otram un šīs attiecības var veidot pēc saviem ieskatiem, nepārkāpjot likumu.
Liela būtiska nozīme ir publisko un privāto tiesību sadalei. Tiesību klasifikācijas galvenais uzdevums ir palīdzēt atšķirt principus uz kuriem balstās atsevišķas tiesību nozares. Tiesību dalījums privātajās un publiskajās tiesībās skar personas brīvības un ierobežošanas attiecības. Publiskās un privātās tiesības atšķiras pēc tiesību veida un pēc attiecībās paustās intereses. Publiskajās tiesībās attiecības veidojas vertikāli (nevienlīdzīgas attiecības) – valsts un privātpersona. Turklāt privātajās tiesībās attiecības veidojas horizontāli – subjekts ↔ subjekts.
Lai gan nozīmīga ir jebkura tiesību nozare, tieši privāttiesības jeb civiltiesības uzskatāmas par to nozari, kas visizšķirošākajā veidā ietekmē un noteic tiesību būtību. Tāpēc viens no svarīgākajiem juristu saimes uzdevumiem ir izkopt un attīstīt civiltiesību teoriju un praksi mūsu valstī, balstoties gan uz Latvijas pašas sasniegumiem tiesību jomā, gan uz ārvalstu pieredzi.…
