Iepazīstoties un iedziļinoties tiesiskās jaunrades procesos, saprotu, ka tas ir atbildīgs, sarežģīts un laiku prasošs process. Domāju, ka ne katram būtu pa spēkam izstrādāt jaunu likumprojekta iniciatīvu. Uzskatu, ka pie likumprojekta iniciatīvas izstrādes vajadzētu strādāt tikai cilvēkiem, kas attiecīgajā jomā vai sfērā ir speciālisti. Manuprāt, rosinājums no 2015.gada atteikties no divu parakstu vākšanas posma un parakstu slieksni pacelt līdz 150 000 tūkstošu cilvēku ir pozitīvs solis uz priekšu, lai samazinātu nekvalitatīvu un dažbrīd provokatīvu likumprojektu virzīšanos tālāk. Pētot materiālus par tiesisko jaunrades procesu citās valstīs, mani ieinteresēja sistēma, kas darbojas Šveicē, kur tiek veidota iniciatīvu grupa, kas tiek reģistrēta un regulēta. Šādas grupas reģistrācijas un regulēšanas plus ir tāds, ka vācot parakstus tos nav nepieciešams notariāli apstiprināt, jo atbildību par šo parakstu īstumu uzņemas šī iniciatīvas grupa. Ja tiktu pārņemta šī prakse, domāju, beigtos diskusijas, par to , ka paaugstinot parakstu slieksni, šādas iniciatīvas varēs veidot tikai bagātie.
Lai gan jaunrades process ir grūts un sarežģīts domāju, ka tas ir nepieciešams, jo kā jau sākumā minēju, ka mūsdienās viss mainās vai katru gadu un arī likumiem ir jāmainās līdzi ne velti ir teiciens „Izdzīvos tas kurš mainīsies” un, lai likums dzīvotu, tam ir jāmainās līdzi laikam.
…
