Kādu dienu pirms kārtējā rīta treniņa mums paziņoja, ka mūsu rota tiks iemūžināta kādā slavena mākslinieka grupas portretā. Mēs nezinājām nedz mākslinieka vārdu, nedz arī portreta tapšanas iemeslu, zinājām, ka pie mums ieradīsies mākslinieks, kurš mūs novērtēs un ieteiks kā rīkoties.
Ne pārāk vēlu tajā pašā dienā pie mums ieradās kāds noslēpumains vīrs, kurš sevi dēvē par Rembrantu. Viņš mums visiem lika uzvilkt savas vislabākās drēbes un sanākt kopā galvenajā sanāksmju zālē. Pēc desmit minūtēm visi vīri bija uzvilkuši savas svētku drēbes un bija gatavi tapt iemūžināti gleznā. Bet Rembrantam šīs svētku drēbes nepatika un viņš vēlējās redzēt vīrus darbībā, lai atspoguļotu viņu spēku, bet strēlniekiem tas nepatika, jo viņi vēlējās redzēt portretu pēc iespējas ātrāk bez nekādas gaidīšanas.
