Špikeris cilvēka fizioloģijā

19. Miokarda tipisko šūnu MMP izmaiņas
Tipiskajām šūnām membrānas potenciāla līknē izšķir 3 fāzes: depolarizāciju (ļoti strauja, to nosaka ātrie potenciālatkarīgie Na+ kanāli, kas atveras pie -65mV; plato fāze –Na+ aizsāktā depolarizācija palielina membrānas caurlaidību Ca2+ joniem, kas atvērts 150-400 msek un nosaka ~ -85mV fāzes ilgumu; ka plūst no šūnas ārā; repolarizācija – inaktivējas Ca2+ kanāli, pieaud K+ plūsma ārā no šūnas, atjaunojas MMP.
20. Visu vai neko likums: Ja uzbudinājums sirdī ir sācies, tas aptver visu miokardu un tā kontrakcijas amplitūda nav atkarīga no kairinājuma stipruma.
21. Kas ir depolarizācija? Kādas jonu plūsmas tai raksturīgas? Process, kurā mainās šūnas membrānas potenciāls (tas vairs nav kā miera stāvoklī). Raksturīga Na+ plūsma šūnā un neliela K+ plūsma ārā.
22. Šūnas membrānas funkcijas?
Balsta, aizsargfunkcija (imūnā), info signālu recepcija, fermentatīvā funkcija, vielu transports, bioelektroģenēze.
23. Kavēšanas procesi nervu sistēmā: postsinaptiska kavēšana, presinaptiska kavēšana, pārmēra kavēšana un kavēšanas pēc uzbudinājuma.
Presinaptiskā – mediatori, kas izdalās akson –aksonālajā sinapsē, izraisa presinaptisko membrānu depolarizāciju/ hiperpolarizāciju, līdz ar to rodas presinaptisko terminālu blokāde, un uzbudinājuma impulsācija šo neironu nesasniedz. Postsinaptiskā saistīta ar kavētākmediatora izdalīšanos (jo tiek uzbudināti kavētājneironi) – izdalās glicīns un GABA sinapsē, rodas kavējoša ietekme. Pārmēra kavēšana rodas, ja pārāk spēcīga impulsa kairinātāja ietekmē notiek pārāk liela membrānas depolarizācija.
…