-
Ģenētiķis Gregors Mendelis
Gregoru Mendeli uzskata par mūsdienu ģenētikas pamatlicēju, kurš pētīja īpašību pārmantojamību augos. Savā rakstā "Versuche über Pflanzenhybriden" ("Eksperimenti augu hibridizācijā"), kas tika prezentēts 1865. gadā Brno Dabas Vēstures Biedrībai, Gregors Mendelis izsekoja noteiktu īpašību iedzimtības modeļus zirņos un parādīja, ka tie var tikt izteikti matemātiski. Lai gan ne visās iezīmēs parādās šie Mendeļa iedzimtības modeļi, viņa darbā tika ieteikts iedzimtības studēšanai izmantot statistiskus datus. Kopš tā laika atklātas vairākas daudz sarežģītākas iedzimtības formas.
Mendeļa darba nozīme netika izprasta, līdz 20. gadsimta sākumā viņa pētījumu atkal atklāja citi zinātnieki, kas strādāja ar līdzīgām problēmām.
Mūsdienās Mendeli sauc par ģenētikas pamatlicēju, bet viņa darbu uzskata par vienu no visietekmīgākajām publikācijām ar tālejošām sekām visā zinātnes vēsturē.
Mendeļa likumi ir iedzimtības likumsakarības, ko 19.gs. vidū atklāja J.G.Mendelis: pirmās hibrīdu paaudzes vienveidības, hibrīdu skaldīšanās un pazīmju neatkarīgās kombinēšanās likums.…
Gregors Johans Mendelis ir ģenētikas pamatlicējs. Dzimis 1822.gada 22.jūlijā zemnieku ģimenē Heincendorfā, Austrijā (tagad Heinice Čehijā). Viņa sekmes skolā bija tik labas, ka ģimene nolēma atbalstīt spējīgā zēna tālāko izglītību. Tomēr līdzekļu nepietika un Georgs turpināja mācības augustiņu klosterī Brennā (tagad Brno Čehijā). Tur 1847.gadā viņš kļuva par ordinētu priesteri. No 1851.gada Mendelis savas zināšanas papildināja arī Vīnes universitātē, kur mācījās par matemātikas un bioloģijas skolotāju, tomēr skolotāja eksāmenu nolikt neizdevās… Atgriezies Brennā 1854.gadā, viņš sāka strādāt tehniskajā skolā par matemātikas un dabas zinību skolotāju.









