Ir jāatceras, ka galvenais pētnieciskais jautājums nosaka pētījuma mērķa formulējumu. Piemēram, pētnieciskais jautājums varētu būt: kādi faktori ietekmē vēlēšanu rezultātus? Līdz ar to pētījuma mērķa formulējums varētu būt šāds: izpētīt, kādi faktori ietekmē vēlēšanu rezultātus.
Jautājumus var iedalīt divās grupās: galvenie jautājumi un specifiskie jautājumi. Galvenie jautājumi ir vispārīgi un ievirza tēmā. Piemēram, vai Jūs piedalīsieties vēlēšanās? Specifiskie jautājumi ir detalizētāki un konkrētāki. Piemēram, vai reklāmas televīzijā ietekmē Jūsu izvēli, par ko balsot? Specifiskajiem jautājumiem ir jābūt kā loģiskam turpinājuma galvenajiem jautājumiem un jāpapildina tie.
Nākamā jautājumu grupa ir pētnieciskie un apkopojošie jautājumi. Pētnieciskie jautājumi mēģina rast atbildes par pētījamo problēmu, bet apkopojošie jautājumi veic papildjautājumu funkcijas, lai precizētu un padziļinātu atbildes. Šī jautājumu grupa ir ļoti nozīmīga pētījuma veicējam.
Formulējot jautājumus, ir svarīgi ievērot to hierarhiju – no vispārējiem uz konkrētiem, precizējošiem jautājumiem. Jautājumu skaitam jābūt ierobežotam. Būtu vēlams ne vairāk kā viens vai divi galvenie jautājumi un pieci līdz septiņi papildjautājumi.
…
