Šajā metodē, kurai vēl ir saglabājies nepareizs, bet ērts nosaukums - „biamperometriskā titrēšana" , analīzes gaitā mēra strāvu, kas plūst starp diviem vienādiem inerta materiāla (platīns, grafīts) elektrodiem ar nelielu potenciālu diferenci.
Titrēšanas gaitā stehiometriskā punktā strāva krasi mainās - vai nu tā samazinās līdz nullei vai strauji pieaug no nulles vērtības. Notiekošos procesus var izskaidrot sekojoši.
Šķīdumā, kas satur oksidēšanas - reducēšanas pāri, iegremdēti elektrodi. Sākumā katram no tiem saskaņā ar Nernsta vienādojumu būs noteikts līdzsvara potenciāls. Ja starp šādiem elektrodiem no ārpuses rada potenciāla diferenci, viens elektroda potenciāls kļūst negatīvāks, otrs - pozitīvāks attiecībā pret līdzsvara potenciālu.
Secinājumi:
Laboratorijas darba uzdevums bija noteikt tiosulfāta (II) jonu masu amperometriski titrējot ar diviem indikatorelektrodiem. Pēc mērījumu datiem zīmējām titrēšanas līknes. Ekvivalences punktu no titrēšanas līknēm viegli noteikt, jo lēciens ir redzams. Pēc šiem titrēšanas līknes datiem aprēķinājām tiosulfāta (II) jona masu dotajā paraugā, kas ir 0,616 g.
Darbā varētu būt vairāki kļūdu avoti. Pirmkārt, tilpuma nolasījuma kļūda. Otrkārt, neprecizitātes, kas varēja rasties neviendabīgas reakcijas maisījuma maisīšanas dēļ. Treškārt, neprecizitātes, nosakot ekvivalences punktu grafiski.
…
