Apkopojot, izvērtējot pētījumā izmantoto zinātnieku teorētiskās atziņas var izdarī šādus secinājumus:
• estētika ir: zinātne par vēsturiski nosacīto vispārcilvēcisko vērtību būtību; zinātne par
skaisto īstenībā un mākslā;
• estētikas būtība ir ciešā mijiedarbībā ar personības estētisko audzināsanu, ko pētī
pedagoģiskās likumsakarības, saskaņā ar kurām veidojas cilvēku estētiskās attieksmes pret īstenību un mākslu, palīdzot sagatavot jauno paaudzi pilvērtīgai kultūras dzīvei, pārmantojot
kultūras tradīcijas, ievadot to īstenības un mākslas estētisko vērtību pasaulē;
• estētiskās vērtības – tā ir īpaša vērtību klase, kura pastāv saistībā ar ētiskām,
materiālajām, praktiskajām, morālajām un citām vērtību klases kategorijām un ir saistībā ar to kopīgiem mērķiem: visu veidu vērtībās: labais, derīgums, taisnīgums, skaistums, cildenums u.c., kas raksturo objekta nozīmīgumu un tiek noteikta ar specifisku cilvēka estētiskās
attieksmes raksturojumu pret īstenību;
• estētiskā attieksme ir specifisks personības ēstētisks (jūtošs) saskarsmes raksturs, kas balstīts uz dziļām, patiesām jūtām, emocionalitāti, skaistu, patiesu izturēšanās veidu viņa dzīvē pret īstenību mūzikām, darbībā, darbā, sadzīvē pret cilvēkiem, darbu, kas aptver lielu
daudzveidīgu parādību un lietu pasauli, cilvēka rīcības, uzvedības aktīvā saistība, iekšējā sakarība ar apkārtējām lietām. Cilvēka estētiskās attieksmes raksturu nosaka viņa (subjektīvā) vērtīborientācija, no kuras atvasina savas uzvedības normas, tieksmes, morāli, garīgumu,
pieredzi, kultūras mantojumu, iedzīvinot kultūras vērtības nozīmīgumu personiskajā dzīvē.…
