-
Rūdolfa Blaumaņa noveles "Raudupiete" raksturojums
Es domāju, ka Blaumanis vēlāk saprata, ka šī doma, kas tiek nodota pirmpublicējumā nav īsti pareiza, vai arī vienkārši izdomāja, viņaprāt, labāku nobeigumu. Manuprāt beigās ir atziņa, ka labais vienmēr uzvar ļauno – šajā gadījumā Raudupietes izdarītais un sarunātais tiek piedots, viss nāk par labu. Iespējams, ka pēc publikācijas lasītājiem par noveli bija atsauksmes, ka tā ir pārāk skumja, nekas labs tajā nenotiek un viss ir slikti, varbūt arī tas būtu mainījis Blaumaņa domas. Manuprāt, pēc visa novelē notikušā vislielākā piedošana nepieciešama Raudupietei, varētu teikt – viņas dvēselei, kura nevar atrast mieru. Pēc tā, ka viņa visu dzīvi nodzīvojusi bez mīlestības, ienīdusi savu dēlu, vēlāk arī ļāvusi tam nomirt, uzlikusi lāstu Kārlim, tad izdarījusi pašnāvību, viņai noteikti ir nepieciešama piedošana.
7. Noveles pirmās rindkopu un epiloga (nobeiguma) pirmās rindkopas salīdzinājums. (Stāstīts par bērēm.) Kas tām kopīgs un ar ko tās atšķiras? Kā sauc tādu daiļdarba kompozīcijas veidošanas paņēmienu, kad sākums un beigas ir vienādas?
Abām rindkopām ir daudz kopīga – aprakstīta sēru zvanīšana baznīcas tornī, sēru dziedāšana kapsētā, vaļējs kaps, kurā ir lepns, melns zārks, uz zārka jauks puķu vainags.
Atšķirīgs ir tas, ka noveles sākumā bēres ir Raudupam, taču beigās – Raudupietei. …
Darbā raksturotas dēla un mātes attiecības novelē ,,Raudupiete”, kā tās mainās noveles gaitā. Raudupam esot bijis papilnam laicīgas mantas (t.i., materiālo vērtību), bet viņa sirds ilgojusies “pēc tās mantas, ko rūsa un kodes nesaēd un zagļi nevar nozagt”. Atbildēts, kas tā varētu būt par mantu. Aprakstīts, kādi, manuprāt, bija Raudupietes liktenīgās kaislības, apmātības neparedzamā spēka iemesli, kas viņu noveda līdz atbildībai par pašas bērna nāvi, savai pašnāvībai. Atbildēts, kāpēc Kārlis meloja Raudupietei, ka viņš nekļūs par viņas vīru, jo mājas pieder Matīsiņam, nevis viņai? Kā es vērtēju Kārļa rīcību? Ko, manuprāt, vairāk nosodītu apkārtējie cilvēki: Raudupietes kaislību pret jaunāku puisi vai Raudupietes rīcību, kad viņa neglāba savu dēlu. “Raudupiete” pirmoreiz publicēta laikrakstā “Baltijas Vēstnesis” 1889. gadā. Pirmpublicējumā beigas bija citādākas. Vēlāk rakstnieks beigu daļu ir mainījis. Kā es izskaidrotu to, ka rakstnieks noveles beigu daļu ir mainījis? Mans viedoklis par to, kam un kāpēc pienākas piedošana, kas nāk līdz ar bērniņa piedzimšanu. Noveles pirmās rindkopu un epiloga pirmās rindkopas salīdzinājums. Kas tām kopīgs un ar ko tās atšķiras? Kā sauc tādu daiļdarba kompozīcijas veidošanas paņēmienu, kad sākums un beigas ir vienādas?
