Vēdas ir vissenākā indiešu literatūra, svētie hinduisma raksti, ko dēvē arī par himnām dieviem, jo bez tām nenotiek neviena hinduisma reliģijas ceremonija. Tā kā āriešiem rakstības nebija, vēdas sāka pierakstīt ilgi pēc to tapšanas. Vēdas ir arī lielisks Senās Indijas vēstures avots, jo citu rakstisku liecību par šo laiku nav – indiešiem bija negods iegrāmatot savu dzīvi kādā citā, ne ar reliģiju saistītā, veidā.
Vēdas ir rakstītas sanskritā, kas ir viena no senākajām indoeiropiešu valodām. Vēdiskā literatūra sastāv no prozas un dzejas, dziedājumiem, leģendām, rituālu skaidrojumiem, folosofiskiem dioalogiem, himmnām, spriedumiem u.c. tātad tās ir dažādu materiālu apvienojums, kas palīdz izprast senās Indijas filosofiskās skolas. Ir četri galvenie vēdu apkopojumi:
1. Rigvēdas – dievībām veltītās himmnas un poēmas, vissenākās no vēdām, kas iepazīstina klausītāju ar Senās Indijas dieviem, to uzdevumiem. Kopā ir 1028 rigvēdas;
2. Samvēdas – melodiju vēdas (sāman – melodija);
…
