| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | LAUKSAIMNIECĪBA | 4 |
| 1.1. | NOZARES RAKSTUROJUMS LAIKA POSMAM NO 2005. – 2007. GADAM | 5 |
| 1. 2. | LAUKU SAIMNIECĪBU UZSKAITES DATU TĪKLS- SUDAT | 8 |
| 1.2.1. | SUDAT publikācijas | 10 |
| 1.2.2. | SUDAT metodoloģiskais pamats | 10 |
| 1.2.3. | SUDAT pētījumu objekts | 11 |
| 1.2.4. | SUDAT izlases kopa | 11 |
| 2. | AKTĪVU ANALĪZE SUDAT DATU KOPĀ | 13 |
| 2.1. | Bilances aktīvs, tā jēdziens | 14 |
| 2.2. | Aktīvu analīze laika posmam no 2005. – 2007. gadam visu veidu saimniecībās | 15 |
| SECINĀJUMI | 22 | |
| PRIEKŠLIKUMI | 23 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 24 | |
| PIELIKUMS | 25 |
Ražība no ha visaugstākā ir cukurbietēm 2005. un 2006. gadā, kam seko kartupeļi, bet 2007. gadā cukurbietes nemaz neaudzēja un lielākā ražība bija kartupeļiem. Ne velti saka, ka kartupeļi ir otrā maize. Vidējā kartupeļu ražība no ha 2005., 2006. un 2007. gadā ir 15,6 ha. Vidējais piena izslaukums no govs ir 4,8 tonnas trīs gadu griezumā.
SECINĀJUMI
1. Saimniecībās visvairāk tiek audzēti kartupeļi un cukurbietes.
2. SUDAT sistēmā var iekļaut tikai tās saimniecības, kas veic grāmatvedības uzskaiti.
3. Lauksaimniecībā ir divas galvenās nozares: zemkopība un lopkopība.
4. Katru gadu ir vērojams lauksaimniecības nozares attīstības kāpums, tomēr lauksaimniecības loma iekšzemes kopproduktā ar katru gadu samazinās.
5. Pēc zemes lietošanas veida, valstī lielākais īpatsvars ir aramzemei- 73 %.
6. SUDAT vāc un apkopo informāciju par lauksaimniecisko darbību, pamatojoties uz saimniecības vai uzņēmuma grāmatvedības uzskaites datiem pārskata gadā.
7. Analīzei tiek izmantoti trīs gadu saimniecību vidējie dati, attiecīgi tiek analizēts vidējais rādītājs no 2916 saimniecībām- 932 saimniecības - 2005. gadā, 987 saimniecības 2006. gadā un 997 saimniecības 2007. gadā.
8. Saimniecībās tiek ieguldīti pārāk lieli līdzekļi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Mazajām saimniecībām vajadzētu apvienoties un izveidot vienu lielu ar dažādām ražošanas nozarēm. Tas palīdzētu kooperēties arī ar lauksaimniecības tehniku.
2. Vairāk preces un produkcija jāražo eksportam, tas veicinātu lielāku noietu, jo vietējam patēriņam tik daudz nav nepieciešams, cik saražo vietējie zemnieki.
…
Katru gadu ir vērojams lauksaimniecības nozares attīstības kāpums, tomēr lauksaimniecības loma iekšzemes kopproduktā ar katru gadu samazinās, un to veicina citu nozaru pievienotās vērtības straujāks pieaugums. Nozares raksturojumam var izmantot sekojošus raksturlielumus: • Iekšzemes kopprodukts (IKP); • Nodarbinātība; • Lauku saimniecību ekonomiskās darbības rādītāji:
