„Bet žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri.” Šis citāts no noveles” Purva bridējs” raksturo lielu daļu Rūdolfa Blaumaņa darbu, kur jūtas nespēj sadzīvot ar prātu vienotā veselumā, kad pat necienīga attieksme, alkohols un netikumi pārspēj bagātību, cēlu attieksmi šai dzīve spēlē sirds vārtu priekšā. Kristīne un Edgars-līdz pat mūsdienām ir aktuāli tēli. Domas dalās, vienmēr dalījušās un dalīsies par to, vai vērts klausīt sirdsbalsij un dzīvot ar ne tik pareiziem cilvēkiem. Vai varbūt dzīvot mierā un pārticībā, klausot, ko prāts teic, lai arī sirds cieš? Un nav noskaidrots, kurš variants ir tas pareizākais. Nekad pareizās atbildes nebūs.
Vai mazums redzam naivas sievietes, kas mīlas dēļ gatavas ziedot visu-darbu, stāvokli sabiedrībā, pat bērnus, lai tikai, klausot sirdsbalsij, atdotu savu dzīvi tādam cilvēkam, kam rokās tikai alkohola pudele un mutē cigarete kvēlo, kāds asāks vārds vien uz lūpām maiga glāsta un mīļas frāzes vietā.…
