Secinājumi
1. Jau no seniem laikiem cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem tika uzskatīti par sabiedrībā neiederīgiem.
2. Personas ar garīga rakstura traucējumiem, visbiežāk atrodas dažādos specializētos aprūpes centros, kuros nav plašu iespēja integrēties sabiedrībā.
3. Protams, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem atrodoties jau no bērnības institucionālā aprūpē, kuru var uzskatīt par izolāciju no sabiedrības, neiegūst tādu pieredzi, kuru cilvēki iegūst dabiskā dzīves ceļā;
4. Vērojama pozitīva tendence, jo mūsdienās ar dažādu projektu atbalstu tiek nodrošināti dažādi pasākumi, kas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem rada iespējas integrēties darba tirgū un sabiedrībā;
5. Sociālo darbinieku pienākums ir sadarboties ar klientu ar garīga rakstura traucējumiem ģimenes locekļiem, jo ir būtiski, ka gan vecāki vai piederīgi uzzina gan ar kāpumiem, gan kritumiem. Ir būtiski ziņot par mērķiem kurus ir vēlams sasniegt un kādas problēmas ir novērotas.
…
