Fluora un tā savienojumu ietekme uz apkārtējo vidi un dzīvajiem organismiem

Fluora vispārējs raksturojums

Fluors ir gaiši dzeltena gāze ar asu smaku. Tas ir aktīvākais nemetāls – spēcīgākais oksidētājs, tāpēc arī toksisks un ļoti bīstams. Parastajā vai paaugstinātā temperatūrā tas reaģē ar visiem metāliem, pat ar cēlmetāliem, veidojot fluorīdus (fluora un ūdeņraža maisījums pat eksplodē). Dažus metālus (Mg, Al, Zn, Ni, Fe, Cu) no fluora iedarbības parastajos apstākļos aizsargā nešķīstoša fluorīda aizsargslānis. [1, 2]
Broms un jods fluora atmosfērā aizdegas, veidojot savienojumus BrF, BrF3, BrF5, If5, IF7. Karsējot fluors reaģē ar hloru, kriptonu, ksenonu. Ar slāpekli fluors reaģē tikai elektriskajā lokā. Ar skābekli fluors nereaģē, taču skābekļa fluorīdu OF2 var iegūt fluora reakcijā ar NaOH. [1, 2]
Fluors reaģē ar daudzām saliktām vielām, arī ar ūdeni. Fluora atmosfērā aizdegas pat azbests, kas normālos apstākļos ir ugunsizturīgs, kā arī stikla vate, kuras sastāvā ir ļoti stabila viela – silīcija dioksīds SiO2. Šajās reakcijās vērojama reta parādība – viens no diviem degšanas produktiem ir skābeklis.
Halogēnfluorīdi, piemēram, ClF un ClF3 ir spēcīgi oksidētāji – tajos sadeg pat volframs.
Fluorūdeņradim (HF) sajaucoties ar ūdeni jebkurās attiecībās, tas veido fluorūdeņražskābi. [1, 2]
Pēc ķīmisko elementu izplatības litosfērā un hidrosfērā fluors ieņem 13. vietu. Zemes atmosfērā tas gandrīz nav sastopams.
Pazīstamākie fluora minerāli ir fluorīts (kušņu špats) CaF2 (Vidusāzija, Vācija, ASV, Meksika), kriolīts Na3[AlF6], kas sastopams Grieķijā, un fluorapatīts 3Ca3(PO4)*CaF2 (Kolas pussalā, Spānijā). [1, 2]
Ir izpētīts, ka ir augi, kas spēj sintezēt organiskos fluora savienojumus (pārsvarā fluoracetātus). augstāks fluororganisko vielu daudzums nekā citos augos ir konstatēts sojas pupiņās, tējas augos, auzās u.c.

Fluora iegūšana un izmantošana

Fluoru iegūst pēc A. Muasāna metodes, elektrolizējot tā savienojumu kausējumus speciālās ķīmiski izturīgas iekārtās, kas izgatavotas no niķeļa un vara sakausējuma.
Fluoru izmanto dažādu fluora savienojumu iegūšanai. [1, 2]
Fluorūdeņražskābi izmanto stikla izstrādājumu kodināšanai (matēšanai, gravēšanai).
Fluorūdeņradi lieto fluora un fluorīdu iegūšanai, kā arī fluora saturošo organisko vielu sintēzei.…