Romāna valoda, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi
Romānā „Homo novus” Anšlavs Eglītis sev raksturīgā manierē, izmantojot tēlainu valodu un salīdzinājumus, ataino vidi un cilvēkus tik detalizēti kā gleznojot. Smalki izstrādātie portreti, raksturi, cilvēku izturēšanās, Rīgas ielas, ainavas, gleznotāju darbnīcas un arhitektūra aprakstīti tā, ka lasītāja acu priekšā nemanot tiek uzburta bilde. Šķiet, ka A. Eglītis, būdams mākslas students, savu grāmatu ir piepildījis ar vārdos veidotām skicēm, pagleznojumiem, zīmējumiem un smalkām eļļas studijām. Dialogos izmantotā trīsdesmitajiem gadiem raksturīgā sarunvaloda palīdz izjust tā laika noskaņu un izprast cilvēku viedokļus. Tā parāda paša rakstnieka tuvo pazīšanos ar šo laiku un uzdzīves kārajiem māksliniekiem. Autora sapratne un tuvība romāna tēmai palīdz arī lasītājam iedziļināties tekstā un tajā paustajā domā. Romāns uztverams viegli, valoda netraucē ieslīgt vieglprātīgajā noskaņā, kas uzmeklē lasītāju cauri tēlu pulsējošajiem raksturiem.
…
