Attīstoties informāciju tehnoloģijām arī noziegumu skaits izmantojot šīs tehnoloģijas. Šie noziegumi traucē ikdienu gan parastiem interneta lietotājiem, gan pasaules izmēra kompānijām. Lielākā daļa šo noziegumu paliek neatklāti, bet liela daļa atklāto kibernoziegumu ir atklāti pavisam nejauši. Mag. iur. Uldis Ķinis, Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētājs, Eiropas Padomes Kibernoziegumu komitejas eksperts, Ministru kabineta noteikumu "Par informācijas sistēmu drošību" darba grupas vadītājs, un vairāku grāmatu autors, saka sekojošo:
“Pašlaik pasaulē nenotiek neviens tiesību jautājumiem veltīts forums, kur nebūtu spriests par interneta lietojuma rezultātā radušamies sekām. Interneta radītā informācijas telpa, kas nepazīst ģeogrāfiskās un juridiskās robežas, aizvien vairāk ielaužas jebkuras valsts ekonomikā un politikā. Izņēmums nav arī Latvija.
Latvijas mērķis ir ceļš uz informatīvu sabiedrību. Tas nozīmē ka, uzlabojoties sakaru kvalitātei un, protams sabiedrības vispārējam labklājības līmenim, globālais medijs – internets ienāks ikvienā Latvijas ģimenē, darba vietā un skolā.”1
Tas nenoliedzami dod pozitīvu efektu visā sabiedrības attīstībā, tomēr katrs progress kā atgriezenisko saiti nes sev līdzi arī slikto. Kā uzsver vairāki ASV informācijas tehnoloģiju tiesību zinātnieki, ar katru gadu, palielinoties interneta lietotāju skaitam pasaulē, ģeometriskā progresijā pieaug arī to personu skaits, kas rada draudus valstu drošībai, privātās personas dzīves neaizskaramībai, biznesa kontaktu drošībai utt.…
