Neviens vēl droši nezina, kā ģenētiski pārveidota (modificēta) pārtika nākotnē ietekmēs cilvēku veselību. Šobrīd gan vairāk vai mazāk viss ir kārtībā, taču ir slimības, kas var parādīties tikai pēc daudziem gadiem vai pat nākamajās paaudzēs. Pat zinātnieki vēl nav vienojušies, vai tas, ka līdz šim traģēdijas nav notikušas, ir pierādījums modificētās pārtikas drošībai vai arī vienkārši veiksme. Skaidrs ir tas, ka daļa gēnu, ko lieto gēnu inženierijā, nekad nav bijuši cilvēku uztura sastāvdaļa. Jaunās pārtikas drošības pārbaudes līdz šim ir balstījušās uz pašu biotehnoloģijas kompāniju sniegtajiem datiem. Alerģiju izraisošas un toksiskas vielas var tikt pārnestas uz organismiem, kur tās dabiski nav sastopamas. Arī jaunie proteīni, ko radījuši gēnu inženieri, var būt toksiski vai alerģiju izraisoši vai arī mainīt vielmaiņas procesus organismos, samazinot pārtikas uzturvērtību. Organismā ievadot svešus gēnus var tikt iespaidotas svarīgas, bet vēl nezināmas DNS funkcijas.…
