Par femīnās rakstniecības izpausmēm bieži tiek uzskatīti poētisks, emocionāls vēstījums garos, paplašinātos teikumos, pastriprināti psiholoģisku cēloņsakarību meklējumi, plaši tēlu apraksti, īpašas nozīmes piešķiršana mistiskām, iracionālām, neizskaidrojamām parādībām. Mārgareta Atvuda (tāpat kā grāmatas galvenā varone Eleina) kategoriski iebilst pret pieskaitīšanu pie feministēm, tomēr jāatzīst, ka romāns „Kaķacs” ir izteikti sievišķīgs. Spilgta atšķirība no daudziem citiem sieviešu romāniem ir tā, ka šeit galvenā varone (un, līdz ar to, varam secināt, ka arī autore) ļoti labi izprot vīriešus.
Romāns liek domāt par jautājumu, kādēļ daži bērni kļūst par upuriem, bet citi ne. Ja tas izskaidrojams ar zināmu nedrošību un nespēju sevi aizstāvēt, tad – vai bērns ar šādām rakstura iezīmēm piedzimst vai iegūst tās dzīves laikā? Vai tā ir vecāku, nepareizas audzināšanas problēma? …
