KARA CĒLOŅI:
Zviedrija 17.gs. beigās bija sasniegusi savas teritorijas plašākos apmērus un kļuvusi par spēcīgāko valsti Eiropas ziemeļos un austrumos.
17.gs.beigās izveidojās PRET Zviedrijas dominanti vērsta savienība, ko veidoja Krievija, Žečpospolita (Polija) un Dānija.
Liela nozīme kara izraisīšanā bija valdnieku personībām:
Zviedrijas karalis Kārlim XII - 18.gadus vecs, izteikts gribasspēks, augstprātība , godkāre;
Krievijas caram Pēterim I - varaskāre, ambīcijas, enerģisks valdnieks ar pavisam jaunām idejām, paņēmieniem, ar milzīgu enerģiju un mērķtiecību, pie tam dažādos virzienos – tiklab kultūras dzīvē, zemes iekšējās organizācijas jautājumos, kā arī diplomātijā, militārajās lietās.
Polijas karalim Augustam II Stiprajam;
Dānijas valdniekam Frederikam IV;
Visi viņi bija absolūtisma piekritēji un tas izraisīja personisko un politisko interešu sadursmi.…
