Ko var darīt skolotājs?
“K. Rodžera skolotājs ir atbalstošs, viņš ciena un respektē skolēnu, izmanto "nedirektīvas metodes". Pašdisciplīna sākas no mazotnes un aug, attīstās kopā ar indivīdu. Brīvs skolēns ir skolēns, kas kļūdās, bet pats par to atbild. Pašdisciplīna veidojas, balstoties uz daudzveidīgo personīgo pieredzi. Tādējādi nav viena ceļa, kā panākt, lai skolēns kļūtu pašdisciplinēts. Taču, lai pašdisciplīna attīstītos, svarīga ir vide, kas nodrošina iespēju mācīties, izmantojot paša pieredzi, arī kļūdas un refleksiju par šo pieredzi. Skolotājs rada labvēlīgu atmosfēru, atbalsta, bet galvenais procesa dalībnieks vienmēr ir bērns ”.
Ja izglītības sistēma reaģēs uz dažādību un nodrošinās ikkatra iedzīvotāja sekmīgu iekļaušanu izglītības sistēmā, tad radīsies iespēja vienlīdzīgai izglītības iegūšanas iespējai visiem.
Veicinot sabiedrības izpratni par dažādu iekļaujamo personu ierobežojumiem un vajadzībām, augs sadarbības līmenis sabiedrībā.
Uzdosim jautājumu katrs sev – vai esam gatavi reālām pārmaiņām izglītības vidē? Vai vēlamies, lai mūsu bērns mācās skolā ar īpašajiem bērniem?
Katram šie jautājumi liek aizdomāties un ne visi spēs godīgi atbildēt, jo katram mums ir savi uzskati, kā ikvienā citā jautājumā un katras pārmaiņas sabiedrībā ir lēnas.
Gribētos, lai nākotnē visa sabiedrība varētu pieņemt dažādību un ne tikai tautībā un rasēs, bet arī fiziskajos trūkumos, uzvedības un mācību traucējumos. Pieņemt un veicināt sadarbību, lai veidotos efektīva iekļaujošā izglītības vide ik katram bērnam.
…
