Trešais cēliens: Tā pati kāpņu telpa. Annas un Aivara dialogs. Aivars domā bēgt ar Annu (Aivars ir precēts vīrietis ar bērniem, bet Anna ir jauna studente). Viņus pārtrauc kulinārijas skolas audzēknes. Lugas izskaņā visi, kas zina paroles daļu „Smaržo sēnes!”, cenšas noskaidrot, kas varētu būt paroles otra puse. Trešais cēliens noslēdzas ar jēgpilnu Aivara, Jurģa un Sīmaņa strīdu. Aivars ir par to, ka jābrauc prom („Bet nepārtraukti šausmināties ar kļūdām, kas tikušas pieļautas,- ko tas dod?” [1; 108]). Sīmanis: „Anna, ja tu brauc, tad pa ceļam pastāsti viņam (Aivaram), ka divi cilvēki arī ir daļa no tautas.” [1; 108] Jurģa teiktais, manuprāt, ir vissvarīgākais: „Paskatieties uz viņu (Kārli Raubēnu)! Piesardzīgs, aizdomīgs... Tā esot jubileja? Neviena patiesa vārda, neviena īsta drauga, vistuvāko cilvēku balsī skan liekulība...” [1; 108]. Anna nolemj nepamest svinību telpu un dodas uz pagrabu pie Mirdzas Kēlertes.
Lugas valoda ir vienkārša, bet pati luga man likās pārāk sarežģīta, jo, lasot šo daiļdarbu, bija grūti uztvert notikumus.
…
