Sabiedrības rīcībā esošo darba potenciālu veido materiālie, finansiālie, zinātnes resursi un cilvēkpotenciāls jeb personības potenciāls. Cilvēku darbs ir visu pārējo organizācijas resursu izmantošanas dzinējspēks. Cilvēkpotenciāls ir personības darbaspēju un īpašību kopums, kas piemīt indivīdam, kapacitāte, kas pašreizējā brīdī pilnībā neizpaužas, uzkrāta iespēja.1
Viena no svarīgākajām cilvēkresursu atšķirībām no kapitāla un tehnoloģijām ir tas, ka cilvēkresursu veido dzīvas būtnes – cilvēki. Pēc savas būtības cilvēki ir dažādi, katram ir savi uzskati, stereotipi, pieredze, t.i., visas tās lietas, kas padara cilvēku pēc savas būtības unikālu. Tieši cilvēks liek darboties kapitālam un tehnoloģijām, tieši no cilvēka un no tā spējas sadarboties ar citiem cilvēkiem, notiek attīstība, ražošana utt.…
