-
Nacionālisms un kultūru dialogs
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Nacionālisma jēdziens | 4 | |
Nacionālisms un kultūru dialoga iespējamība | 7 | |
Secinājumi | 9 | |
Izmantotā literatūra | 10 |
1Nacionālisms – savas nācijas nozīmes un interešu pārspīlēšana un citu noniecināšana. Nacionālo vērtību uzskatīšana par svarīgākajām visu sabiedrisko vērtību kopumā, rūpes par nācijas saglabāšanu tās īpatnībā.
Par nāciju sauc attiecīgās valsts pilsoņu kopumu, neņemot vērā viņu etnisko piederību.
Nacionālisms ir etniski politiska ideja, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes konceptu.
Nacionālisms var ietvert gan nācijas identitātes un vērtību aizsardzību, gan savas nācijas stādīšanu augstāk par citām. Nacionālisms ir ideoloģija, kas uzskata nāciju par cilvēka sociālās dzīves fundamentu, 19. gadsimtā tas sāk dominēt valstu iekšējā politikā. Nacionālisma jūtas sakņojas kā vēsturisko, tā ģeogrāfiskos, kā valodiskos, tā kultūras apstākļos. Nacionālismam raksturīga noteiktas grupas locekļa piederības izjūta, apziņa, ka cilvēks pieder kādai noteiktai tradīcijai, kas ir atšķirīga no citu grupu tradīcijām. Par būtiskākajām tiek uzskatītas divu veidu nacinālisma izpausmes – kultūras un politiskais nacionālisms.…
Par nacionālismu tradicionāli dēvē speciāli deklarētu ideoloģiju un mērķtiecīgi organizētu politiku, kas ir radīta kādas etniskās grupas vai politiskās nācijas tā saucamo nacionālo interešu aizstāvēšanai. Jebkuras kultūras dzīvotspēja un uzplaukums ir atkarīgs no etnisko, nacionālo, konfesionālo, sociālkulturālo un citu elementu daudzveidības. Jebkuras kultūras dzīvotspēja un uzplaukums ir atkarīgs no tās atvērtības un gatavības konstruktīvi iesaistīties interkulturālajā komunikācijā. Savā darbā pievērsīšos nacionālisma un kultūras identifikācijas jautājumu sīkākam skaidrojumam, jo, manuprāt, tieši šie ir noteicošie faktori veiksmīgai interkulturālai komunikācijai.
