-
D.Eizenhauvera laikmets ASV vēsturē
Dvaits Eizenhauvers ir dzimis 1890.gada 14.oktobrī Teksasas štatā. Viņa tēva senči 18gs. Vidū ieradās ASV no Vācijas.
Pēc vidusskolas beigšanas 1909.gadā jaunais Eizenhauvers dažus gadus strādāja par nakts strādnieku līdz 1911.gadā mēģināja iestāties jūras akadēmijā. Lai gan iestājpārbaudījumus viņš izturēja tomēr netika uzņemts, jo bija vēl pārāk jauns. Tanī pašā gadā viņš Kanzasas senatora mudināts iestājās Vestpointas militārajā akadēmijā, kuru viņš pabeidza 1915.gadā.
Pēc akadēmijas beigšanas viņš dienēja dažādās kājnieku militārajās vienībās līdz 1918.gadam. Bijis sevišķu uzdevumu virsnieks Panamas kanāla zonā līdz 1924.gadam. 1925-26 gadā viņš apmeklēja ģenerālštāba koledžu Kanzasā un vēlāk bija bataljona komandieris Džordžijā līdz 1927.gadam. 1920.gadu beigās un 1930.gadu sākumā Eizehauvera militārā karjera lielā mērā stagnēja. Viņš ieņēma dažādus nenozīmīgus posteņus ASV ģenerālštābā līdz pat 1935.gadam, kad viņu norīkoja uz Filipīnām par militāro padomnieku turienes valdībai. Tiek uzskatīts, ka šis bija lūzuma punkts viņa militārajā karjerā. 1936.gadā viņu paaugstināja par pulkvežleitnantu pēc 16 gadiem, kas bija pavadīti majora pakāpē.
Eizenhauvers atgriezās ASV 1939.gadā un atkal pildīja dažādus uzdevumus ASV ģenerālštābā. 1941.gadā viņš kļūst par ASV 3.Armijas štāba priekšnieku un tiek paaugstināts par brigādes ģenerāli.…
Eizenhauvera prezidentūras laiks bija no 1953-1961. gadam. 1950. gadi ASV vēsturē ir sava veida zelta laikmets, kad pēc 30. gadu lielās depresijas un kara gadiem beidzot valsts piedzīvo strauju ekonomisku uzplaukumu. 1950.gados ASV vidusšķira sāka sevi apzināties. Nekad agrāk šī grupa nebija bijusi tik liela un nozīmīga. Tomēr jau 1960.gadu sākumā sākās zināma sacelšanās pret to. Un lielā mērā to veicināja šīs pašas vidusšķiras jaunā paaudze, kas protestēja pret ekscentrisko materiālisma ētiku, kas tobrīd strauji attīstījās ASV un bija ļoti raksturīga vidusšķirai. Ārēji 1950.gadi bija mierīgi, salīdzinot ar iepriekšējām desmitgadēm pat bezrūpīgi. Tautai bija problēmu minimums. Vidusmēra amerikānim materiāli klājās tik labi, ka viņš varēja ļauties, kaut kam līdzīgam, pusmūža krīzei, kamēr pārējā pasaule varēja tikai skaudībā noskatīties.
