Uzriez pēc tam nāk ziņa, ka arī ķeizars ir miris, ka paša brāļadēls to nogalinājis, jo tas negribēja tam atdot viņa mantojuma daļu: „Caur darītāju darbs vēl šausmīgāks, jo viņa brāļadēls ir slepkava, - to švābu hercogs Jānis nositis. [..] Tam ķeizars dzimtu zemi neatdeva, kaut nepacietīgi viņš lūdza tās.” Pēc šī notikuma zemnieki saņem vēstuli no karalienes Elizabetes, kas lūdz slepkavu nodot viņas rokās, neslēpt viņa atrašanās vietu, par ko zemnieku vidū ir sašutums, jo nekā laba ķeizars viņiem darījis nebija: „Mēs nepriecāsimies, ka viņš ir kritis, nedz ciesto ļaunu tagad minēsim, to negribam! Bet, lai mēs atriebtu tā nāvi, kas mums laba nedarījis, tos vajātu, kas mūs nav aizskāruši, - tas nepiederas, tas mums nenākas.”
Nākamajā ainā Tella sētā ienāk Jānis Paricida pārģērbies par mūku. Un tūlīt aiz viņa nāk arī Vilhelms Tells, par ko gan sieva, gan bērni ir ļoti priecīgi. Līdzko Tells uzzina, ka mūks patiesībā ir pārģērbies slepkava, viņš liek gan sievai, gan bērniem māju pamest. To starpā norisinās saruna, Tells tam parāda ceļu uz Romu, lai tas izpērk savus grēkus.
Lugas noslēgumā tauta pieņem Bertu kā savu pilsoni, šveicieti. Rudencs dāvā kalpiem brīvību.
…
