-
18.gadsimta klasiskās mūzikas īpatnības un Vīnes klasiķi
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Klasiskās mūzikas aizsākums | 3 |
| 2. | Jozefs Haidns | 4 |
| 2.1. | Hozefa Haidna daiļrades raksturojums | 6 |
| 3. | Volfgangs Amadejs Mocarts | 8 |
| 3.1 | Volfganga Amadeja Mocarte daiļrades raksturojums | 10 |
| 4. | Ludvigs van Bēthovens | 11 |
| 4.1 | Ludviga van Bēthovena daiļrades raksturojums | 13 |
| Nobeigums | 14 | |
| Pielikums | 15 | |
| 5. | Mocarts spēlējot | 17 |
| 7. | Bēthovens spēlējot | 17 |
| 7. | Bēthovena „dzīves” maska | 18 |
Jebkurai lietai šajā pasaulē ir savs sākums un līdz ar to arī klasiskajai mūzikai ir savi pirmsākumi. Klasicisms ir tāds mākslas stils, kas atbilst no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam. Klasicisms attīstījās laika posmā, kad notika pāreja no feodālisma uz kapitālismu, kur atspoguļojās absolūtās monarhijas kultūras iezīmes un arī buržuāzijas estētiskie uzskati. Klasicisms balstījās uz filozofiskā racionālisms idejām un līdz ar to saistījās arī ar apgaismību. Šajā laika periodā tika augstu vērtētas vispārnacionālas intereses un vērsta uzmanība cilvēka psiholoģijai, izcelta varonība, augsti ētiski ideāli, ļaužu vienlīdzība, kalpošana sabiedrībai. Mūzikas dzīve 18. gs. bija plaša un daudzveidīga, tajā galvenokārt dominēja divi stili – klasicisms un baroks. Rietumeiropas mūzikas attīstību 18. gs. Ietekmēja buržuāzijas sabiedriskā un kultūras īpatsvara tālākais pieaugums. Līdz ar to nostiprinājās buržuāziskā tipa mūzikas kultūras formas, izvirzījās jauni skaņu mākslas funkcionēšanas faktori, izveidojās jauni mūzikas kompozīcijas principi. Tiekšanās pēc mākslas līdzekļu metaforizācijas, mūzikai uzņemoties poētisku vai glezniecisku tēlu atveidi, izpaužas programmatismā, ko iecienījuši daudzi 18. gs. komponisti. …
Laiks rit vēja spārniem un cilvēki savā ikdienas steigā nespēj novērtēt daudzas dzīves situācijas, piedāvātās iespējas un ikdienas sīkumus, kā, piemēram, mūziku mums visapkārt. Mūzika ir mūsu ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Mūsdienās mūzikas klāsts ir ļoti plašs un ikviens sev var atrast savai gaumei un stilam piemērotāko. Citi izvēlas popmūziku, daži dod priekšroku šlāgermūzikai, bet vēl kāds atbalsta, atzīst un klausās tikai klasisko mūziku. Mēs savā darbā izvēlējāmies 18. gadsimta klasiskās mūzikas īpatnības un trīs Vīnes klasiķus. Par Vīnes klasiķiem dēvē Jozefu Haidnu, Volfganu Amadeju Mocartu un Ludvigu van Bēthovenu. Tie nedzīvoja vienā laikā, nebija īpaši savstarpēji pazīstami, toties viņi visi kādu laiku uzturējās Vīnē, vai tās tuvumā komponējot savus labākos darbus, kas joprojām mūs priecē arī tagad vai vienkārši izklaidēja publiku ar savu ģenialitāti.
