Būtisks darba līguma noteikums ir darbinieka samaksa. Satversmē ir noteiktas arī darbinieku tiesības uz taisnīgu darba samaksu. Taisnīgā darba samaksas jēdzienā ir ietverta kā aprēķinu, tā arī norēķinu un ieturējumu pareizība. Taču mūsdienu normatīvajos aktos, kas regulē darba samaksas jautājumus, nav doti skaidri un viennozīmīgi norādījumi par darba samaksas aprēķinu, kas noved pie tā, ka tā netiek aprēķināta vienādi, bet tas nozīmē, ka tiek pārkāptas darbinieku konstitucionālās tiesības.
Darbinieku darba samaksa tiek regulēta Darba likuma trešajā sadaļā „ Darba samaksa”. Tā satur piecas nodaļas:
17. nodaļa Darba samaksas vispārīgie noteikumi
18. nodaļa Piemaksas
19. nodaļa Darba samaksas izmaksa
20. nodaļa Darbinieku izdevumu atlīdzināšana
21. nodaļa Ieturējumi no darba samaksas un to ierobežojumi
Vispārīgajos noteikumos ( 17. nodaļa) tiek ieviests darba samaksas ( 59. pants) un minimālās algas ( 61. pants) jēdziens, tiek aprakstīti darba samaksas organizācijas paņēmieni ( 62. pants), tiek noteiktas darba samaksas īpatnības personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem ( 63. pants) un tiek ieviesti izziņas par darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu izsniegšanas noteikumi ( 64. pants). Mūs interesējošo jautājumu – darba samaksas organizācija – regulē 62. pantā.…
