Šķiet, ka jautājums aktualizēts, saskaroties ar šokējošu statistiku par vardarbību ģimenē un Eiropas Savienības prasības uzlabot likumdošanu un situāciju jomās, kas skar diskriminācijas jautājumus un ir viena no ES prioritātēm – dalībvalstīs veicināt līdztiesību.
Tā uzskata Kristīne Dupate, Starptautisko un Eiropas tiesību maģistre savā rakstā Dzimumu līdztiesība ES un robi Latvijas likumos:
Latvijas likumos dzimumu līdztiesības normas ir “parādījušās” pēkšņi un it kā no malas, tāpēc nav jābrīnās, ka ne politiķiem, ne ierēdņiem, ne sabiedrībai nav īsti skaidrs, kāpēc šādas tiesības vajadzīgas, kā tās izmantot un kādas nepilnības Latvijas likumos vēl jānovērš.
Runājot par medijiem, Trīne Lindgārda (Trine Lynggard), vecāko informācijas padomniece NIKK, portāla publicētajā intervijā paudusi viedokli, ka pārmaiņas dzimumu attēlojumā medijos ir iespējamas, ja gan medija vadībai, gan žurnālistiem ir pārliecība, ka tas radīs labāku darba vidi un labāku gala produktu. Vēl noteikti ir jānosprauž konkrēti izmērāmi mērķi, jo ar labiem nodomiem vien nepietiek.
Nepieciešams jau skolās ieviest jaunas izglītības programmas, kas ietvertu dzimumu līdztiesības jautājumu apguvi un darbu ar bērniem, lai nepārmantotu stereotipus par sieviešu un vīriešu dzimumu lomu iedalījumu.…
