-
Psihoanalītiskā pieeja politiskajā psiholoģijā
Uzkrājoties sasprindzinājumam, pazūdot «es» kā personības kodolam, individuālais arhetips tiek nomākts, vietā nāk kolektīvais arhetips, kurš savijies ar leģitimizēto instinktu nogalināt. Aizliedzot izpausties EGO, uzkrājas agresija kā ilgstošas aizsardzības rezultāts, tiek pieteikts karš visiem, kuri atšķiras – kurš nav ar mums, tas ir pret mums, un tas ir jāiznīcina (svence, 2004, 17).
Lai saliedētu Vācijas tautu ap savu partiju, nacistu propaganda prasīja aizsargāt „asinis un zemi”, visādi dēmonizēja ebreju tēlu un apgalvoja, ka, ebrejiem klātesot, neizdosies uzcelt „tīru”, ģermāņu tradīcijās ieturētu āriešu Vāciju un Jauno Eiropu. Par nepilnvērtīgām, rases tīrību un režīma apdraudošām iedzīvotāju grupām nacisti vēlāk pasludināja arī garīgi slimos cilvēkus, homoseksuālistus, čigānus un Jehovas lieciniekus, kurus vajāja un iznīcināja pēc šīs vienas pazīmes. 1935. gadā tika pieņemti Nirnbergas likumi, kas atņēma ebrejiem Vācijas pilsonību un ieviesa daudz dažādu diskriminējošu aizliegumu. Sākās genocīds pret Vācijas ebrejiem.
…
Simboli rodas no bezapziņas dzīlēm ar intuīcijas un atklāsmju palīdzību, simboli nes līdzi lielu daudzumu enerģijas un informācijas, tie spēj iedarboties uz cilvēkiem, tos pakļaujot un ietekmējot. To pamatjēga ir transformēt libido enerģiju. Kad Ādolfs Hitlers 1920.gadā tika iecelts par Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas atbildīgo propagandas jautājumos, viņš saprata, ka partijai nepieciešams spilgts simbols, kas tos atšķirtu no citiem. Viņš meklēja simbolu, kas spētu piesaistīt masas. Hitlers nacistu kongresā piedāvāja partijas sarkanā karoga projektu ar melnu ugunskrustu baltā aplī centrā. Karogs pildīja Hitlera iecerēto funkciju jau pirmajā dienā, kad tas tika izrādīts plašākai publikai. Pat nacistu oponenti bija spiesti atzīt, ka svastikai piemita ‘’hipnotisks efekts’’.
