Kopšana ir attīstība, pilnveide, augšana. Sabiedrības kopšana, idejas kopšana un sevis paša kopšana ir, pēc Ziedoņa domām, visa visuma pamati. Jākopj, jārūpējas un jāsaglabā īstais, nevis mākslīgais. Ziedonis raksta izaicinoši, it kā mēģinādams sakaitināt lasītāju, pamudināt lasītāju – sakopt lasītāju. Sapurināt lasītāju, lai katrs pats varētu sakopt sevi un līdz ar to sabiedrību, un līdz ar to arī ideju.
“Šī ir tā mazā doma, ko es domāju, ¬– par pīsli un putekli, kuram man jāiepūš sava elpa, par mazu mūžu mazā gredzenā,” (“Nesoli man neko lielu!”; 1.grāmata) raksta Ziedonis, aicinot pievērst uzmanību katram sīkumam, katram niekam, jo nekas nav nenozīmīgs un kopšana ir jāsāk ar pamatiem, ar sīkumiem, ar niekiem, pamazām virzoties tālāk. …
