Žestikulācija ir viens no oratora (cilvēku aktīvā saziņā) mākslas stūrakmeņiem un tai ir ļoti liela nozīme parastās sarunas vai publiskās uzstāšanās laikā.
Dotajā attēlā var redzēt, ka sieviete ir ieņēmusi aizsardzības pozīciju, ko var raksturot kā negatīvu. Lai gan galva pavērsta uz sānu, un varētu domāt, ka viņu interesē tas, ko saka blakus stāvošais vīrietis, taču tas nesaskan ar viņas pārējiem sejas un ķermeņa žestiem.
Vidū stāvošais vīrietis mēģina demonstrēt atklātību un godīgumu – atbrīvotas rokas un paliekšanās uz priekšu, atpogāta žakete, atklāts ķermenis, tomēr ar savu sejas izteiksmi, lietišķo, bet agresīvo skatienu un plaukstas stāvokli, kura norāda uz vēlēšanos dominēt, vēloties pārliecināt sarunas biedru, ka viņš runā nopietni.
