Valsts tiesa var iesniegt Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, tiklīdz tā konstatē, ka, lai tā varētu pieņemt savu nolēmumu, tai ir vajadzīgs nolēmums par Savienības tiesību interpretāciju vai spēkā esamību. Šī tiesa pati vislabāk var novērtēt, kurā tiesvedības stadijā ir jāiesniedz šis lūgums. Tomēr ir vēlams, lai iesniedzēj tiesa lēmumu lūgt prejudiciālu nolēmumu pieņemtu tādā tiesvedības stadijā, kad iesniedzēj tiesa spēj definēt lietas tiesiskos un faktiskos apstākļus, lai Tiesas rīcībā būtu visi elementi, kas ir vajadzīgi, lai attiecīgā gadījumā pārbaudītu, vai Savienības tiesības ir piemērojamas pamat lietai. Lai nodrošinātu pareizu tiesvedību, tāpat var būt ieteicams lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegt pēc tam, kad puses, ievērojot sacīkstes principu, ir varējušas izteikties.
Saskaņā ar Reglamenta 94. pantu lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu papildus pašam Tiesai uzdoto prejudiciālo jautājumu formulējumam ir jāietver:
— strīda priekšmeta, kā arī faktu, kuriem ir nozīme un kurus ir konstatējusi iesniedzēj tiesa, kopsavilkums vai vismaz to faktu izklāsts, uz kuriem balstīti prejudiciālie jautājumi;
— to valsts tiesību normu saturs, kas varētu būt piemērojamas attiecīgajā lietā, un attiecīgā gadījumā atbilstošā valsts judikatūra;
— to iemeslu izklāsts, kas likuši iesniedzēj tiesai šaubīties par noteiktu Savienības tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību, kā arī saikne, ko tā konstatējusi starp šīm tiesību normām un pamat lietai piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.
…
Darbs -kontroldarbs, kurš ietver šādu jautājumu apskatu: *sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem iesniegšanas kārtību un priekšnosacījumus Eiropas Cilvēktiesību tiesā; * prejudiciāla nolēmuma saņemšanas procedūra Eiropas Kopienas tiesā, iekļaujot atbildē, gan procesuālo kārtību, gan arī to, kas norādāms pieprasījuma saturā un paša prejudiciālā lēmuma saturā.
