-
Policija un tās likvidācija Otrā pasaules kara sākumā
Secinājumi
1940. gads. Latvijas policijā bija nepilni 4000 darbinieku. Dienā, kas kļuva par robezšķirtni starp bijušo brīvvalsti un tās okupāciju, policija tika nolemta iznīcībai. Viņi bija vieni no jaunā režīma lielākajiem ienaidniekiem. Policisti, kuri brīvvalsts laikā bija darījuši tikai to, ko no tiem prasīja pienākums pret Latviju un tās pilsoņiem, kļuva nīstami un vajāti. No 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. Gada jūnija beigām arestēja un nāvei nolēma vismaz 659 policijas darbiniekus.
Šis laika posms policijas un visas pasaules vēsturē vienmēr tiks atminēts ar smagu, bet nozīmīgu Latvijas valsts vēstures daļu.
Var secināt, ka policijas darbinieku uzdevums vienmēr bijis, ir un būs bīstams, vienmēr tie strādās valsts un sabiedrības interesēs.
…
Policistu dienesta pakāpes agrāk bija savādākas kā mūsdienās – iecirkņa priekšnieks, uzraugi, kuri bija sadalīti pa kvartāliem, bet viņiem par palīgiem – virskārtībnieki. Zemākie dienestā – kārtībnieki, viņi regulēja satiksmi vai dežūrēja kādos laukumos. Izvade iecirknī notika katru dienu pirms plkst. 14.00. Atalgojums jaunākajam policijas darbiniekam bija 95 lati mēnesī. Ja bija ģimene, bērni- attiecīga piemaksa. Par elektrības patēriņu nevajadzēja maksāt, un pieci steri malkas gadā par brīvu. Par medicīnisko aprūpi nozīmētājiem speciālistiem arī policista ģimenes locekļiem nebija jāmaksā. Arī kā mūsdienās notika dažādas policijas darbinieku sacensības, bet tajās bija jāpiedalās visiem. Skrējieni – 200m, 400m,700m,5000m – formas tērpos, virves vilkšana un citas disciplīnas. Ar 1940. Gada novembri bija noteikts cik ilgs valkāšanas laiks ir paredzēts katram atsevišķam apģērba gabalam – mēteļi bija valkājami 3 gadus, svārki 2 gadus, bikses gadu, taču cepure – pusgadu. Naudas summa, kuru katrs likumsargs ik gadu varēja iztērēt apģērbam bija 130 latu.