Автор:
Оценка:
Опубликованно: 11.10.2010.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: 10 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Latvijas integrācija Eiropas Savienībā', 1.
  • Конспект 'Latvijas integrācija Eiropas Savienībā', 2.
  • Конспект 'Latvijas integrācija Eiropas Savienībā', 3.
  • Конспект 'Latvijas integrācija Eiropas Savienībā', 4.
  • Конспект 'Latvijas integrācija Eiropas Savienībā', 5.
  • Конспект 'Latvijas integrācija Eiropas Savienībā', 6.
  • Конспект 'Latvijas integrācija Eiropas Savienībā', 7.
Фрагмент работы

Protams, inflācija un ekonomikas sabrukums palielina eiroskeptiķu skaitu Latvijā, par ko atgādina arī sabiedriskās domas aptaujas. Latvijas iedzīvotāji bijuši visskeptiskāk noskaņotie pret dalību ES. Pat Eiropas Komisija reiz satraucās un norādīja, ka Latvijas "valdībai būs jāsāk rīkoties, citādi valstī arvien lielāku popularitāti gūs eiroskeptiskas partijas".
Cenu kāpums automātiski pasliktināja arī dzīves līmeni. Tā dēvētajos treknajos gados ļaudis ar mīnusa zīmi vērtēja arī darbaspēka aizplūšanu no valsts un uzreiz pēc iestāšanās ES – arī to, ka vecās dalībvalstis nemaz nealka pēc Latvijas darbiniekiem. Piecos gados ir bijis laiks pārliecināties, vai ir bijis pamats tautas negatīvajam noskaņojumam pret ES. Tūdaļ nāk prātā fakti par cukura rūpniecību. Tādas Latvijā vairs nav. Arī zvejniekiem bija izdevīgāk atdot savus kuģus un saņemt kompensāciju, nevis turpināt ķert zivis, ievērojot ES normatīvus. Iespēja aizstāvēt pašiem savu tirgu, izvērst protekcionismu, lai Latvija varētu izdzīvot kā valsts ir grūts darbs. Nevar to izdarīt tieši tāpēc, ka esam ES maza dalībvalsts,ne kāda no Eiropas galvenajām lielvalstīm.
Arī tagad Latvijas ekonomikas stāvoklis neatbils Eiropas Savienības Mārstrihtas līguma kritērijiem.Piemēram, Latvijā budžeta bilance (% pret IKP) ir -9.0%. Ir paredzēts eiro ieviest visās ES dalībvalstīs, bet tikai tad, kad valstu ekonomika ir tam gatava. Lai pievienotos eirozonai, valstī divus gadus jābūt stabilam valsts valūtas maiņas kursam. Pārējie nosacījumi attiecas uz procentu likmēm, budžeta deficītu, inflāciju un valsts parāda apjomu.
Vairākums ir nobažījušies, ka ES uzspiež Latvijai savu viedokli, tomēr ir ne mazums tādu, kuri uzskata – ES palīdzēs uzlabot sociāli ekonomisko situāciju. Diemžēl mūsu valstī lielākā daļa iedzīvotāju ir vienisprātis – pašlaik lietas virzās nepareizajā virzienā. Baltijas valstu vidū Latvijā joprojām ir visskeptiskāk noskaņotie iedzīvotāji, un nu jau gandrīz puse aptaujāto prognozē, ka ekonomiskā situācija valstī nākamo 12 mēnešu laikā kļūs sliktāka un ka bērnu dzīve būs grūtāka nekā viņu paaudzei.

Коментарий автора
Atlants