Par šo tematu izvēlējos rakstīt tādēļ, ka tas likās visinteresantākais. Ļoti bieži esmu vēlējusies uzzināt, pēc kādiem motīviem vadās politiķi un amatpersonas, ja vispār vadās, un pēc kādiem būtu jāvadās.
Bieži ikdienā dzirdam šos vārdus – ētika un morāle. Bet visbiežāk mēs to attiecinām uz mūsu ikdienas dzīvi, bet pavisam retāk raugāmies uz politiku pēc šiem diviem mazajiem, bet katram mums tik ļoti svarīgajiem vārdiem.
Šajā darbā došu nelielu ieskatu, kas tad vispār ir ētika un kādēļ tā mums ir svarīga. Došu ieskatu, kāda tad īsti ir saistība politikai un morālei, par to, kā politika un morāle kļūst par regulēšanas veidiem. Došu ieskatu mērķu un līdzekļu attieksmēm politikā, Pastāstīšu par morāli un ētiku totalitārismā un demokrātiskajā režīmā. Pastāstīšu par ētikas un politikas darbības patoloģiju, par ētiku valsts amatpersonu darbībā un nobeigumā piedāvāšu dažus padomus, kā rīkoties ētiski.
„Ētika izstrādā cilvēka rīcības modeli un formulē pareizas uzvedības orientierus. Galvenais ētikas uzdevums ir sniegt atbildes uz jautājumu: „Kā man jārīkojas?”
Ētika kā akadēmiskā disciplīna iztirzā un formulē pareizās uzvedības orientierus - vērtības un principus. Rīcības atbilstība ētikas vērtībām nodrošina, ka tā ir laba gan pašam indivīdam, gan apkārtējiem cilvēkiem un plašāk - visai sabiedrībai.…
„Politiskā ētika nav rokasgrāmata, kas politiķiem viennozīmīgi pateiktu, kādus lēmumus pieņemt vai kādu politiku realizēt. Politisko ētiku veido vērtējumi un vērtējumu kritēriji, nevis kādi īpaši noteikumi vai vispārējas teorijas. Kritēriji šajā gadījumā ir faktoru kopums, ar kuriem gan atsevišķiem pilsoņiem, gan politiķiem nākas rēķināties lēmuma pieņemšanas vai politikas īstenošanas procesā. Izvirzot kritērijus, cilvēki vadās pēc principiem un izmanto piemērus, mēģinot, no vienas puses, modificēt kritēriju atbilstoši priekšstatam par konkrēto gadījumu un, no otras puses, mainot savu priekšstatu par gadījumiem, saskaņojot to ar attiecīgo kritēriju. Rezultātā par gadījumiem tiek izveidots noteikts spriedums. Spriedums sasaista teorētiskos principus ar konkrētajiem apstākļiem, kuros cilvēki darbojas. Savukārt spriedums ir sava veida saikne starp vispārīgo un atsevišķo. Politiskā ētika tādējādi nav iedomājama bez konkrētu piemēru analīzes.
