-
Mišela de Monteņa biogrāfija, darbu raksturojums un ietekme
No Monteņa morāles filosofijas ir iespaidojies Žans Žaks Ruso un Denī Didreo. Bet Skotijā Deivids Hjūms plaši ir atsaucies uz Monteņa morāles filosofiju savā darbā “Treatise of Human Nature”.
Vēlāk Monteņa darbi kļuva iecienīti starp amerikāņu esejistu Ralfu Valdo Emersonu un Fridrihu Nīči. Emersona esejā “Montaigne; or, the Skeptic” atzīmē Monteņa tiešumu un atklātību pret sevi. 20.gs. Judīte Nisse Shklara savā grāmatā “Ordinary Vices” apraksta Monteņu kā pirmo moderno liberāli, kurš bija pirmais, kas uzsvēra, ka nežēlastība ir cilvēka ļaunākā darbība. Amerikāņu filosofs Ričards Rortijs apzīmē Monteņu kā “liberāli ironistu”, kas tiecas uz brīvību, bet tajā pašā laikā ir skeptisks.
Monteņa eseju rakstīšanas stilu ir aizguvuši daudzi esejisti, bet viņa filosofisko kritiku atzīst arī citi. Monteņs atklāj metodi kā atklāt pašam sevi un atklāt to, kas jau slēpjas cilvēkos.
…
Esejists, rakstnieks, filosofs Mišels de Monteņs dzimis 1533. gada 28. februārī Monteņas pilī Perigoras novadā Francijas dienvidos. Tēvs bija bagāta tirgotāja atvase, bet māte cēlusies no kristietībā pārgājušas spāņu ebreju ģimenes, kur Francijā meklēja patvērumu no reliģiskajām vajāšanām. Monteņas pili nopirka rakstnieka vectēvs 1477. gadā no Bordo arhibīskapa, kurš kļuva bagāts eksportējot zivis un vīnu uz Angliju. Rakstnieks tika uzaudzināts savdabīgā veidā - līdz 2 gadu vecumam viņš dzīvoja nabadzīgā zemnieku ģimenē. Līdz 6 gadu vecumam vecāki un kalpotāji ar bērnu runāja tikai latīniski, un tāpēc tika uzaicināts audzinātājs no Vācijas, kurš runāja latīņu valodā un nevienu vārdu nesaprata franciski. Tā par bērna dzimto valodu kļuva latīņu valoda. Franču literāro valodu un vietējo dialektu Monteņs iemācījās krietni vēlāk. Pusaudža gados rakstnieks tika nosūtīts uz vienu no labākajām mācību iestādēm Francijā - Bordo koledžu. Tieši mācoties Bordo Monteņs saskārās ar pirmajām humānsitu idejām, jo daudzi pasniedzēji nācā no Portugāles, kuriem savu brīvdomīgo uzskatu dēļ viņiem nācās pamest dzimteni. Monetņa tēvs, būdams turīgs un atvērts cilvēks, palīdzēja šiem skolotājiem iekārtoties Francijā. Par skolu Monteņam nav saglabājušās labas atmiņas- viņam nesaistīja, nedz skolas stingrā disciplīna, nedz galvenais uzdevums – iemācīties latīņu valodu-, ko rakstnieks jau prata izcilā līmenī. Tomēr šajā laikā viņš iepazina dzejnieka Ovīdija un Vergīlija darbus, kā arī komisko lugu autora Terencija darbus.
