Būtiski ir atzīmēt to, ka dažādās valstīs ir atkšķirīgi ražošanas apstākļi un ja viens un tas pats produkts tiek ražots dažādās vietās, tad vienam ražotājam ražošana ir relatīvi izdevīgāka un teorētiski otrs ražotās var gūt maksimālu labumu, pērkot produktus no pirmā ražotāja un tā vietā specializēties uz tāda produkta ražošanu, kur tam ir salīdzinošana priekšrocība, tādējādi, labumu gūst abi ražotāji.
Pie negatīvām brīvās tirdzniecības pusēm ir iespējams pieskaitīt to, ka ekonomiskā labklājība ir atkarīga no starptautiskiem darījumiem, proti, ja izvēlētā prece no valsts A, nav tāda, kāda tā ir bijusi ierpiekš, vai ir jauns izplatītājs, cieš B valsts patērētāji, jo eksporta kvalitāte ir kritusies. Kā arī valsts mazie uzņēmumi cieš no tā un nespēj labot situāciju.
Konkurencei šajā gadījumā ir divas puses - gan pozitīva, gan arī negatīva, jo tad uzņēmumi gan attīsta produkta kvalitāti un ievieš inovāciju, taču no otras puses samazina sava produkta izplatību vai apstādina to vispār.
Abos gan protekcionisma, gan brīvās tirdzniecības iespaidā ir vairākas puses un jebkuru problēmu ir iespējams pagriezt citā virzienā ar alternatīvām un jaunām iespējam. Personīgi es uzskatu, ka pielietojot protekcionisma politiku rodas ierobežojumi, kas nāk par labu gan jaunajiem uzņēmumiem, gan valstij kopumā.
…
Mūsdienu pasaule ar savu iespēju plašumu gan komunikācijas, gan informācijas tehnoloģiju iespaidā, paver arvien plašāku skatu starptautiskā kopskatā, līdz ar to atsevišķas zemes un atsevišķas valstis nespēj attīstīties izolācijā no visa cita pastāvošā, kas ir pārējā pasaulē. Lai izveidotu pozitīvas attiecības, jābūt ir izpratnei par ekonomisko un sociālo procesu attīstību citās pasaules valstīs. Kā zināms, tad starptautiskās ekonomiskās attiecības kļuva stabilas un regulāras pēc 16 gadsimta, kas uzsākās ražošanas attīstības. Ražošanas attīstībai pieaugot, bija jānodrošinās ar komunikācijas iespējām ar citām valstīm dažādu iemeslu iespaidā, kā arī reģioniem, lai saražotā produkcija tiktu pārdota arī citviet.
