-
Eiro ieviešanas problēmas
2011–2015 гг.
Ikviena eirozonas dalībvalsts no nacionālās valūtas šķīrās ar dalītām jūtām, tomēr izšķīrās par labu racionālam argumentam - nauda ir līdzeklis cilvēka labklājības celšanai, un eiro ir izdevīgāka valūta šī mērķa sasniegšanai, tādēļ ekonomiskajiem argumentiem tika dota priekšroka.
Vērts piebilst, ka ne vācieši, ne francūži, ne igauņi nav zaudējuši savu nacionālo identitāti, aizstādami markas, frankus un kronas ar eiro.
Latvijas Bankai pēc pievienošanās eirozonai vairs nav iespēju noteikt Latvijai pieskaņotu procentu likmju politiku – uz mums attiecās visai eirozonai pieņemtais lēmums, ko pieņem Eiropas Centrālā banka (ECB). Tas ir vienāds Somijai, Latvijai, Vācijai, Īrijai u.c.
Turklāt kopš lata ieviešanas Latvija bija īstenojusi fiksēta valūtas kursa politiku – lats bijis piesaistīts vairāku lielu valūtu grozam vai – kopš 2005.gada – eiro, kas kalpojis labi. Tā ir bijusi optimāla izvēle, jo esam maza un atvērta tautsaimniecība – vienlīdz atkarīga no eksporta un importa (izejvielas, energoresursi u.c. jāieved, lai eksportpreci saražotu). Tādēļ fiksēta valūtas kursa apstākļos arī pašlaik Latvijas Bankas procentu likmju politikas efektivitāte ir ierobežota. Līdz ar to Latvijas pāreja uz eiro neradīja lielas izmaiņas.
…
Latvijas valsts ir padarījusi atteikšanos no lata, eiro valūtas ieviešanu un pievienošanos eirozonai par savu oficiālo politiku. Turklāt, neraugoties uz to, ka eirozonas krīze pastiprinās, Latvijas valsts ieviesa eiro jau 2014. gada 1. janvārī. Citu valstu, piemēram, Slovēnijas, Slovākijas, Igaunijas un Kipras pieredze rāda, ka veiksmīgai pārejai uz eiro nepieciešams koncentrēties uz šādām četrām jomām: eiro ieviešanas ietekmes analīze, savlaicīga pārejas procesa plānošana, darbinieku, sadarbības partneru un klientu informēšana, kā arī kvalitātes kontroles organizēšana. Eiro ieviešanas ietekmes analīzes ietvaros bija nepieciešams apzināt visus biznesa procesus, kurus nepieciešams mainīt eiro ieviešanas rezultātā. Jānoskaidro, vai būs nepieciešams radīt kontroles mehānismus, kas neļaus ievadīt nepareizus datus. Jāapzina visas dokumentu veidnes, elektroniskos materiālus, iekšējus un ārējus ziņojumus, kurus būs nepieciešams mainīt, kā arī kurās struktūrvienību lietotajās IT sistēmās eiro ieviešanas rezultātā būs nepieciešams pieprasīt izmaiņas.
