Par P. Upīti
Ievērojams selekcionārs, kas visu mūžu pašaizliedzīgi un azartiski darbojās augļu koku un dekoratīvo augu selekcijā, lolodams sapni par Latviju kā ābolu un riekstu lielvalsti ar smaržīgām ceriņu kupenām un baltām liliju trompetēm. Dobeles nomalē viņš izveidoja selekcijas dārzu ar vairāk nekā 80 tūkstošiem genotipu, vienlaicīgi strādājot ar 24 augu sugām.
(Liliana Cirse)
Par P. Upīša darbu
Ar dārzkopību P.Upītis sācis nodarboties tūlīt pēc Priekuļu lauksaimniecības skolas beigšanas. 1913. gadā iestādot savu vecāku saimniecībā „Jaun-Rūsiņos” 1,6 ha lielu pomoloģisko dārzu.
Dārzā viņš iekārtojis arī plašu kokaudzētavu, uzsācis pētījumus par augļu uzglabāšanu un pārstrādi. Ierīkojis laboratoriju augsnes analīžu veikšanai un augļu bioķīmiskā satura noteikšanai.
1945. gadā P.Upītis sāka strādāt Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā, ar plašu vērienu uzsākot Latvijas augļaugu un dekoratīvo augu ģenētisko resursu izpēti.
1948.gadā viņš sāka strādāt Dobeles Augļkopības saimniecībā, un 1963.gada kļuva par Augļkopības selekcijas laboratorijas vadītāju. Šajā laika viņš izveidoja ģenētisko resursu kolekcijas dārzu ar vairāk neka 80 tūkstošiem genotipu. Viņš strādāja ar ābelēm, bumbierēm, plūmēm, ķiršiem, aprikozēm, avenēm, zemenēm, riekstaugiem, īstajam cidonijām, rozēm, lilijām, ceriņiem u.c. dekoratīvajiem augiem.
…
