-
Sieviešu diskriminācija
Реферат19 Этика, Социология, Право
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Vispārējo jautājumu par ētiku apskate | 4 |
| 2. | Diskriminācijas jēdziens un problēmas | 7 |
| 2.1. | Diskriminācijas aizliegtie pamati | 8 |
| 3. | Sieviešu diskriminācijas jautājumi Latvijā | 15 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 23 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 24 |
Ētika (sengrieķu ήθος 'paraža, tikums, raksturs') ir filozofijas nozare - zinātne par morāli, tikumību (dažreiz tā tiek dēvēta arī par morāles filozofiju); ētikas pamatkoncepti ir, piemēram, pieņemamais un nepieņemamais, labums un ļaunums, tikums, griba, atbildība.
Jēdzienu "ētika" lieto arī, runājot par ētiku kā, piemēram, kādas vairāk vai mazāk profesionālas darbības nozares tikumisko normu sistēmu (ārsta ētika, deputāta ētika, žurnālistu ētika u.tml.).
Ētikas jautājumu loks saistās ar ētisko spriedumu pamatojumu. Var izšķirt Metaētiku, normatīvo ētiku, tikumu ētiku, kā arī pielietojamā ētiku jeb lietājamo ētiku (applied ethics), kuras viena no apakšnozarēm ir profesionālā ētika. Katra no šīm ētikas teorijām piedāvā savu skatījumu uz ētikas problēmu loku un to centrā ir morālo spriedumu pamatojuma jautājums, proti, kas padara pieņemamo par pieņemamu, labo par labu un slikto par sliktu, vai citiem vārdiem - kas var kalpot par atskaites punktu spriedumam "tā darīt ir pieņemami" vai "tā darīt nav pieņemami".
Šo terminu 4. gs.p.m.ē. ieviesa sengrieķu filozofs Aristotelis (384.- 322. p.m. ē.). Viņš saprata ētiku kā mācību par tikumiem, kā praktisku dzīves filozofiju. Aristoteļa grāmata Nikomaha ētika ir savdabīga enciklopēdija par cilvēka tikumiem un vērtībām.
Aristotelis izdala:
1) ētiskos tikumus, t. i., tikumus, kas attiecas uz cilvēka raksturu (augstsirdība, devīgums, taisnīgums, pašcieņa, vīrišķība u.c.) un
2) dianētiskos tikumus, t.i., tikumus, kuri attiecas uz cilvēka prātu (gudrība, saprātība, apdomība u.c.
Par pamatu ņemot jēdzienu ethos, viņš izveido jaunu jēdzienu ethicos, kas nozīmē tikumiskais. Ar šo jēdzienu Aristotelis apzīmēja ētiskos tikumus. Zinātni, kas pēta ētiskos tikumus, to lomu laimes sasniegšanā, Aristotelis nosauca par ētiku.…
Ievads 1. Vispārējo jautājumu par ētiku apskate 2. Diskriminācijas jēdziens un problēmas 2.1. Diskriminācijas aizliegtie pamati 3. Sieviešu diskriminācijas jautājumi Latvijā Secinājumi un priekšlikumi Izmantotās literatūras un avotu saraksts Izvēlētā kursa darba tēma ir saistīta ar sieviešu diskriminācijas problēmu Latvijā. Temata izvēle ir saistīta ar interesi par cilvēku savstarpējām attiecībām sabiedrībā valdošo stereotipu ietekmē. Šī tēma skar ikvienu sabiedrības locekli, jo katrs pieder pie viena no dzimumiem, un agrāk vai vēlāk nākas saskarties ar to otro. Tāpēc vienmēr būs aktuāli zināt un izprast likumsakarības, kas virza šīs attiecības gan starp visiem pasaules vīriešiem un sievietēm kopumā gan tikai diviem konkrētiem pretējā dzimuma pārstāvjiem. Manuprāt, cilvēku apziņā vārdi “dzimumu nevienlīdzība” saistās ar nemitīgu cīņu. Starp dzimumiem vienmēr ir pastāvējis attālums, robeža ko nedrīkst pārkāpt, tieši tādēļ šis temats man šķita savdabīgs un dziļākas izpētes vērts. Darba tēze ir netipiska un mazliet nezinātniska – sievietei, lai sabiedrībā sasniegtu to pašu, ko vīrietis, ir jābūt labākai par šo vīrieti. Diskriminācija ir tiesību atņemšana vai ierobežošana noteiktām iedzīvotāju grupām atkarībā no viņu rases, tautības, kārtas, dzimuma. Tā izpaužas daudzās dzīves jomās un arī tiesību nozarēs, bet ļoti izplatīta ir tieši darba tiesībās. Diskriminācija kā viena no cilvēka pamattiesības ierobežojošajām izpausmēm darba attiecībās nav pieļaujama. Šobrīd to nodrošina gan Latvijas Republikas Satversme, gan arī Darba likums. Par nozīmīgu jāuzskata arī vienlīdzīgu tiesību princips, proti, visām personām ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu, neatkarīgi no to rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem. Darba plāns veidots, apskatot izmantotos jēdzienus, raksturojot darba priekšmetu, nosakot tā lomu un iespējamo attīstību sabiedrībā. Pārsvarā tiek izmantota aprakstošā metode. Darba mērķis ir raksturot dzimumu nevienlīdzību, kā sociālu parādību un izskaidrot tās būtību. Noskaidrot ētikas pamata jautājumus un arī diskriminācijas būtiskākos aspektus. Darba nobeigumā ir izstrādāti secinājumi un priekšlikumi pamatojoties uz darba izklāstu.
